Igaunijas pētījums: ilgais Covid-19 un hroniskās slimības cita citu pastiprina
Tartu Universitātes pētnieki, analizējot vairāk nekā 200 000 Igaunijas Biobankas datu, konstatējuši, ka hroniskas slimības pagarina Covid-19 simptomus, savukārt ilgais Covid vairo jaunu hronisku diagnožu, tostarp cukura diabēta, risku.
Jauns Tartu Universitātes pētnieku veikts pētījums liecina, ka starp ilgo Covid-19 un hroniskajām slimībām pastāv abpusēja saikne — viena stāvokļa esamība palielina risku attīstīties otram. Pētnieki analizēja gandrīz 210 000 Igaunijas Biobankas dalībnieku veselības un ģenētiskos datus, salīdzinot vairāk nekā 2000 cilvēku ar ilgo Covid slimības vēsturi ar aptuveni 200 000 cilvēku kontroles grupā.
Kam risks lielāks
Visbiežāk ilgais Covid skāra cilvēkus vecumā no 40 līdz 59 gadiem, un trīs ceturtdaļas skarto bija sievietes. Risku būtiski paaugstināja liekais svars, hroniska nieru slimība, astma un 2. tipa cukura diabēts anamnēzē. Cilvēkiem ar hronisku obstruktīvu plaušu slimību ilgstošu simptomu risks bija vairāk nekā divkārt augstāks nekā vidēji.
Jaunas diagnozes pēc Covid
Pandēmijas gados ārsti ievērojami biežāk konstatēja jaunas veselības problēmas pacientiem, kuriem bija ilgais Covid. Piemēram, miega apnojas risks bija trīskārt augstāks nekā iepriekš, biežāk tika diagnosticēti arī sirds ritma traucējumi un vairogdziedzera slimības. Pētnieki gan pieļauj, ka daļu no pieauguma var izskaidrot ar to, ka ilgā Covid pacienti biežāk vēršas pie ārsta un tāpēc saņem vairāk diagnožu.
Īpaša uzmanība pievērsta 2. tipa cukura diabētam — kopš 2020. gada pavasara jaunu diabēta gadījumu skaits sabiedrībā strauji pieaudzis, pārsniedzot visas iepriekšējās prognozes. Cilvēkiem ar augstāku ģenētisko noslieci uz smagu Covid gaitu diabēts attīstījās par 17% biežāk.
Pētnieki skaidro, ka vīruss organismu ietekmē vairākos veidos — esošās hroniskās slimības rada labvēlīgu vidi iekaisumam un imūnsistēmas traucējumiem, kas kavē pilnīgu atveseļošanos, savukārt diabēta gadījumu pieaugumu varētu izraisīt vīrusa ietekme uz aizkuņģa dziedzeri. Nozīme bijusi arī pandēmijas laika dzīvesveidam — mazāk kustībai, vairāk stresam un liekajam svaram. Pētījums publicēts žurnālā "Frontiers in Public Health".
