Igaunijas pētniece: Gēnu ietekme uz vēzi ir pārspīlēta, lielākā daļa gadījumu ir neveiksme vai dzīvesveids
Vadošā Igaunijas pētniece Mari Kīnsa Nīgorda norāda, ka tikai 5–10% vēža gadījumu ir ģenētiski, 35% saistīti ar dzīvesveidu un infekcijām, bet pārējie ir vienkārši neveiksme. Viņa uzsver, ka ikviens solis veselīgāka dzīvesveida virzienā var aizkavēt saslimšanu.
Igaunijas vadošā pētniece un Norvēģijas Vēža reģistra zinātniskā direktore Mari Kīnsa Nīgorda uzskata, ka ģenētikas loma vēža attīstībā ir pārvērtēta. Viņasprāt, tikai 5 līdz 10 procentos gadījumu vēzi izraisa gēni, aptuveni 35 procentus veicina dzīvesveids un infekcijas, bet pārējie ir tikai neveiksme.
Pētniece norāda, ka jautājums vairs nav par to, vai cilvēks saslims ar vēzi, bet gan ar kādu vēzi un cik tālu tas būs attīstījies diagnozes noteikšanas brīdī. Tāpēc katra iespēja uzlabot dzīvesveidu ir būtiska, lai aizkavētu saslimšanu. Rūpes par veselību ir vērtīgas jebkurā vecumā, pat pēc 40 gadiem, kad no evolūcijas viedokļa cilvēks vairs nav vajadzīgs – šie papildu gadi ir dāvana.
Lai gan dažas vēža formas ir ārstējamas un kontrolējamas bez būtiskas dzīves kvalitātes samazināšanās, daudzas var novērst, mainot ieradumus. Pētniece aicina apzināties, ka ikviens solis veselīgāka dzīvesveida virzienā ir nozīmīgs, lai mazinātu risku.
