Igaunijas politiķis brīdina: investīcijas aizplūst uz Latviju un citām kaimiņvalstīm
Igaunijas partijas Parempoolsed pārstāvis Andruss Kārelsons pārmet valdībai nespēju piesaistīt ārvalstu investīcijas, norādot, ka lielās atbalsta programmas paliek neizmantotas, jo investoru vienkārši nav. Viņš min, ka Latvija un citas kaimiņvalstis saņem miljardu vērtas investīcijas, kamēr Igaunija atpaliek.
Igaunijas Reformu partijas politiķis Andruss Kārelsons publicētā viedoklī pauž, ka valsts pēdējos gados nav spējusi radīt pievilcīgu vidi ārvalstu investoriem, un vaino tajā gan vietējo pašvaldību pretestību lieliem projektiem, gan nestabilo nodokļu politiku.
Pēc viņa vārdiem, Igaunijā ir kļuvis gandrīz neiespējami realizēt lielus enerģētikas vai rūpniecības projektus bez ilgstošiem strīdiem ar pašvaldībām vai pat tiesāšanās. Kā piemēru viņš min neizdevušos mēģinājumu uzbūvēt lielu putnu fermu Veimelā.
Atbalsta programma paliek neizmantota
Kārelsons norāda, ka valdība nesen bija spiesta pazemināt sliekšņus programmai, kas paredz līdz 20 miljonu eiro atbalstu lielajiem investoriem. Iepriekš tā bija domāta uzņēmumiem, kas iegulda vismaz 100 miljonus eiro, taču tagad slieksnis samazināts līdz 70 miljoniem, aizsardzības nozarei — līdz 20 miljoniem, bet prioritārajām tehnoloģijām, tostarp pārtikas ražošanai un atjaunojamai enerģijai, — līdz 30 miljoniem. Iemesls — pēc vecajiem nosacījumiem šogad pieejamos aptuveni 40 miljonus eiro nav izdevies izdalīt, jo trūkst pieteikumu.
Kaimiņvalstis piesaista miljardus
Rakstā minēts, ka Vācijas uzņēmums Rheinmetall vien Lietuvā iegulda aptuveni pusmiljardu eiro, Somija būvē vairāku miljardu vērtas datu centru sistēmas, bet Polija — kodolelektrostaciju. Latvija 2025. gadā saņēmusi nedaudz vairāk par miljardu eiro ārvalstu investīciju, savukārt Igaunijas rādītājs esot gandrīz divreiz mazāks — no 500 līdz 800 miljoniem eiro atkarībā no avota.
Kārelsons piemin arī vairākus Igaunijas uzņēmējus, kas savas lielākās investīcijas pēdējā laikā veikuši Latvijā — tostarp Frankenburg ieguldījumu Ādažu raķešu rūpnīcā un Fibenol lēmumu par 700 miljonu eiro biorafinēriju Latvijā. Arī uzņēmums Skeleton Technologies izvēlējies ražotnes veidot Somijā, Vācijā un Polijā, nevis Igaunijā.
Lai gan Igaunijai kopumā joprojām ir vairāk ārvalstu investīciju nekā Latvijai un Lietuvai, autors brīdina, ka atšķirība strauji samazinās, un aicina valdību mazināt birokrātiju un pārtraukt biežās nodokļu izmaiņas.
