Igaunijas premjers aicina Eiropu nevidializēt starp Putinu un Rietumiem, bet pastiprināt sankcijas

Igaunijas premjerministrs Kristens Mihals (Kristen Michal) intervijā ziņu portālam POLITICO šonedēļ brīdināja Eiropas valstis nemēģināt izveidot tiešu diplomātisko kanālu ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu. Viņaprāt, Eiropai nevajadzētu uzņemties starpnieka lomu, jo tas vājinātu tās pozīcijas pret Maskavu. Igaunija, kuras iedzīvotāju skaits ir 1,3 miljoni, robežojas ar Krieviju un saskaras ar Maskavas mēģinājumiem kurināt iekšējo nemieru.

Kāpēc šis jautājums ir aktuāls

Eiropas līderi jau ilgāk baidās, ka ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija varētu panākt Krievijas un Ukrainas miera vienošanos uz noteikumiem, kas atstāj Eiropu malā un neizdevīgā situācijā Kijivu. Pēdējās ASV un Krievijas sarunas Briselē un valstu galvaspilsētās atkal izraisījušas diskusiju par to, vai Eiropai vajadzīga sava tiešā līnija uz Kremli. Somijas prezidents Aleksandrs Stubs un Norvēģijas premjerministrs Jonass Gārs Store oktobra beigās ar Putinu runāja 90 minūtes pa telefonu.

Mihals norādīja, ka starpnieka loma nozīmē gatavību samazināt prasības pret Krieviju, tostarp sankciju noteikšanā un ieviešanā. Viņš uzskata, ka vienlaikus nevar gan atbalstīt Ukrainu un spiest Krieviju, gan mēģināt mediēt. Pēc viņa teiktā, Eiropai pirmo reizi ir darbojošs plāns – ekonomiska Krievijas nosmacēšana ar sankcijām.

ASV sarunas un vēlēšanas

ASV amatpersonas nākamnedēļ tiksies ar Ukrainas un Krievijas pārstāvjiem Abū Dabī, Apvienotajos Arābu Emirātos. Tās būs pirmās klātienes sarunas kopš februāra, paziņoja ASV īpašais sūtnis Stīvs Vitkofs. Mihals teica, ka eiropieši novērtē Trampa administrācijas centienus, taču spiedienam jābūt uz Krieviju, jo problēma ir Kremlī.

Pēc Republikāņu partijas zaudējuma ASV starpvēlēšanās Eiropa vēro, kā varas samērs Kongresā ietekmēs Trampa nostāju par Ukrainu. Mihals sacīja, ka tas varētu virzīt Vašingtonu uz vērtībās balstītāku pieeju.

Vīzu ierobežojumi

Igaunija kopā ar Poliju un Zviedriju virza stingrākus vīzu noteikumus krieviem, tostarp bijušajiem karotājiem Ukrainā. Tallina ierosinājusi pilnībā aizliegt Krievijas armijas bijušajiem karavīriem iebraukt ES. Amatpersonas uzskata, ka tūrisma vīzas ļauj Krievijas aģentiem viegli iekļūt ES un veikt hibrīdkara darbības, piemēram, lidināt dronus virs drošības objektiem vai sabotēt infrastruktūru. ES amatpersonas teikušas, ka Eiropas Komisija priekšlikumus plāno iesniegt nākamgad.