Igaunijas premjers kritizē Trampa un Putina vienošanos par Krievijas dīzeļdegvielu

Igaunijas premjerministrs Kristens Mihals (Reformu partija) sestdien sociālajos tīklos asi nokritizēja ASV prezidenta Donalda Trampa un Krievijas prezidenta Vladimira Putina vienošanos palielināt Krievijas dīzeļdegvielas piegādes pasaules tirgum. Pēc viņa domām, šāds solis ir pretrunā ar Rietumu ilgstošo politiku, kuras mērķis ir samazināt Krievijas ieņēmumus no enerģijas resursu pārdošanas, un tas ietekmē arī atbalstu karā cietušajai Ukrainai.

Ko paziņoja Tramps

Piektdien Tramps teica, ka Krievija piekritusi nekavējoties piegādāt pasaules tirgum 300 000 tonnu dīzeļdegvielas un vēlāk vēl vairākus miljonus tonnu. ASV izsniegušas pagaidu licenci, kas atļauj darījumus ar Krievijas dīzeļdegvielu līdz 2027. gada 7. aprīlim.

Mihala nostāja

Mihals sociālajos tīklos rakstīja, ka tā ir liela kļūda, jo vienošanās ar diktatoriem esot ceļš uz elli. Viņaprāt, ar naudu no gāzes un degvielas pārdošanas tiek nogalināti nevainīgi cilvēki, un solītās degvielas, visticamāk, nebūs. Premjers atgādināja, ka ASV iepriekš mudināja sabiedrotos atteikties no Krievijas degvielas un Igaunija šo kursu ir ievērojusi.

Viņš uzsvēra, ka Krievijas ieņēmumu samazināšanas stratēģija jāturpina. Mihals uzskata, ka Igaunijai un Eiropadomei nākamnedēļ jāapspriež iespēja palielināt palīdzību Ukrainai, lai tā varētu aktīvāk uzbrukt Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām.

Mihkelsona vērtējums

Riigikogu (Igaunijas parlamenta) Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Marko Mihkelsons (Reformu partija) uzskata, ka Trampa lēmumu ietekmējušas gaidāmās ASV Kongresa starpvēlēšanas novembra sākumā. Viņš norādīja, ka vienošanās varētu palīdzēt pazemināt dīzeļdegvielas cenas ASV, taču šaubās, vai gaidāmais efekts tiks sasniegts. Sankciju spiediena mazināšana, viņaprāt, Maskavai signalizē, ka agresija nes augļus.

Mihkelsons atzīmēja, ka Trampa administrācijas centieni panākt mieru Krievijas karā pret Ukrainu pēdējā pusgadā rezultātus nav devuši, bet kaujas joprojām ir intensīvas. Viņš prognozē, ka tuvākās nedēļas un mēneši būs smagi gan Ukrainai, gan Eiropai.

ES un NATO vienotība un palīdzība Ukrainai, pēc viņa teiktā, ir vienīgais risinājums. Eiropas sabiedrotajiem arī jāskaidro amerikāņu kolēģiem, ka šādi lēmumi ir pretrunā ar pašu ASV interesēm. Mihkelsons pievērsa uzmanību ziņām, ka Vašingtona pieprasa Kijivai pārtraukt triecienus Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām. Ja informācija par draudiem apturēt izlūkdatu nodošanu apstiprināsies, tas Maskavai liks saprast, ka ASV nevēlas traucēt kara turpināšanu.