Igaunijas prezidents Karis: divi "supervaroņa spēki" – klausīšanās un miers

Igaunijas prezidents Alars Karis, kura piecus gadus ilgā pilnvaru laika beigas tuvojas, intervijā Igaunijas sabiedriskā medija ERR raidījumam "Aktuālā kamera +" apkopoja savu prezidentūru. Valsts galvas amats Igaunijā lielā mērā ir reprezentatīvs, taču prezidents ir arī bruņoto spēku augstākais virspavēlnieks un var atteikties izsludināt parlamenta (Rīgikogu) pieņemtos likumus.

Jautāts par savu "supervaroņa spēku", Karis minēja divus: spēju klausīties cilvēkus un mierīgumu, ko ar gadiem iemācījies saglabāt arī sarežģītās situācijās.

No universitātes uz Kadriorgu

Pirms ievēlēšanas Karis nebija iesaistīts partiju politikā. Viņš bija Tartu Universitātes rektors, valsts kontrolieris un Igaunijas Nacionālā muzeja direktors Tartu. Pēc paša teiktā, amats un valsti pārstāvošā loma neizbēgami uzliek ierobežojumus, tāpēc vārdi jāizvēlas rūpīgāk.

Vien dažus mēnešus pēc stāšanās amatā sākās Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā. ERR žurnālists Andrejs Titovs atgādināja, ka Karis ir bijis Ukrainā vairākkārt un atbalstījis ukraiņus ne tikai vārdos.

Likumu neizsludināšana

Piecos gados Karis astoņas reizes atteicās izsludināt Rīgikogu pieņemtus likumus. Starp tiem bija autotransportlīdzekļu nodokļa likums, likums, kas Krievijas pilsoņiem atņēma balsstiesības pašvaldību vēlēšanās, Baznīcu un draudžu likums un obligātā dienesta likums ar valodas prasībām iesaucamajiem; pēdējais pēc tam tika grozīts. Prezidents uzskata, ka likumi bieži tiek pieņemti pārāk steigā, un to kvalitāte atstāj vēlamo.

Vērtējumi

Laikraksta "Äripäev" galvenā redaktore Olesja Lagašina uzsvēra, ka Karis kā valsts kontrolieris bijušais bija modrs un iejaucās, kad tas bija nepieciešams. Laikraksta "Postimees" redaktora vietnieks Indreks Kīslers viņu nosauca par samierinātāju, kurš nemeklēja konfliktus. Aptaujas liecina, ka Karis guvis samērā plašu iedzīvotāju atbalstu.