Igaunijas pusaudžu vidū izplatās bīstama 'chroming' tendence; meitene pēc pusgada regulāras dezodoranta ieelpošanas vairs neatceras mācību vielu
Igaunijā jauniešu vidū arvien izplatītāka kļūst bīstama mode – ieelpot dezodorantus un gaisa atsvaidzinātājus apreibināšanās nolūkos. Kāda 15 gadus veca meitene atklājusi, ka pēc pusgadu ilgas regulāras šādas rīcības viņai izdzisis atmiņu par skolas vielu.
Igaunijas jauniešu vidū izplatās satraucoša tendence – 'chroming' jeb sadzīves aerosolu, piemēram, dezodorantu un gaisa atsvaidzinātāju, ieelpošana halucināciju iegūšanai. Šāda rīcība var izraisīt nopietnus atmiņas traucējumus, bet smagos gadījumos pat nāvi. Līdz šim par šo parādību pieaugušie bieži vien neko nezināja, taču tagad jaunieši par to runā atklāti.
Kāda nu jau 15 gadus veca meitene, kuru rakstā sauc vārdā Laurena, atklājusi, ka dezodorantu sākusi ieelpot vēl sestajā klasē. Viņai un draudzenēm šo apreibināšanās veidu piedāvājis kāds draugs. Aerosols nebija jāizsmidzina padusēs, bet gan tieši mutē. Meitene to regulāri darījusi pusgadu. 'No mācībām šajā laikā neatceros pilnīgi neko,' viņa saka.
Viņas māte Mārja, kura strādā publiskajā pārvaldē, līdz šim uzskatīja, ka labi izprot jauniešu tendences. Par šo bīstamo ieradumu viņa pirmo reizi uzzinājusi sociālo tīklu grupā, kurā kāds ievietojis attēlu ar desmit tukšiem dezodorantu flakoniem, kas salikti rindā pie parka soliņa. Pie tiem redzēts rosāmies jauniešu bariņš. Tobrīd Mārja vēl nenojauta, ka viņas meita ir viena no šiem jauniešiem.
Kādu dienu Mārju darbā pārņēmusi slikta priekšnojauta, un viņa lūgusi savu māti doties uz dzīvokli, kur tajā brīdī viena pati atradās Laurena. Jau kāpņu telpā bija jūtama spēcīga gaisa atsvaidzinātāja smarža. Iegājusi dzīvoklī, vecmāmiņa ieraudzīja meiteni ļoti pacilātā noskaņojumā, sēžam ar diviem ķiķinošiem draugiem; uz grīdas mētājās aerosola flakoni. Viena no draudzenēm gulēja un, šķiet, nereaģēja uz apkārtni.
Vēlāk mājās pārnāca Mārja, kuru pārsteidza neparastā smaka. 'Viss gaitenis smird!' viņa izteikusies Laurenai, kuras draudzenes tobrīd jau bija aizgājušas. Lai gan meitenes paguvušas noslēpt pierādījumus, smarža apstiprināja mātes aizdomas, kas vajājušas viņu jau ilgāku laiku. Mārja atzīst, ka nekad nebūtu ticējusi, ka meita spējīga uz šādu rīcību – līdz tam viņa šķitusi pavisam nevainīga.
