Igaunijas Sociālo lietu ministrija meklē jaunu risinājumu garīgās veselības palīdzības sniegšanai

Igaunijas Sociālo lietu ministrija kopā ar Uzņēmējdarbības un inovāciju fondu (EISA) meklē risinājumu, kas ļautu cilvēkiem ātrāk saņemt palīdzību garīgās veselības problēmās. Projekta budžets ir gandrīz 2 miljoni eiro. Mērķis ir izveidot digitālu ceļu palīdzības saņemšanai garīgās veselības jomā, lai nodrošinātu ātrāku un vienkāršāku piekļuvi atbalstam.

Saskaņā ar plānu, pacients vispirms varēs tiešsaistē novērtēt savu stāvokli, pēc tam automātiski saņems piekļuvi atbilstošai, uz pierādījumiem balstītai palīdzībai. Sistēma, kas pazīstama kā pakāpeniskā palīdzība, sākotnēji koncentrēsies uz visbiežāk sastopamajām garīgās veselības problēmām, piemēram, depresijas un trauksmes traucējumu simptomiem.

Projekta vadītāja Kertu Mīdu skaidro, ka pakāpeniskā palīdzība nozīmē, ka cilvēks saņem atbalstu pakāpeniski, un tas kļūst intensīvāks tikai nepieciešamības gadījumā. Līdz šim garīgās veselības aprūpe galvenokārt nozīmēja ārsta palīdzību, bet projekts paredz izveidot arī pakalpojumu līmeņus pirms vēršanās veselības aprūpes sistēmā, piemēram, strukturētas pašpalīdzības programmas un tā saucamās zemas intensitātes psiholoģiskās intervences.

Sākotnējā posmā tiks izmantota digitālā skrīnings – cilvēks varēs novērtēt savu stāvokli mājās, un atkarībā no rezultāta saņems pirmā līmeņa palīdzību, piemēram, pašpalīdzības programmas ar praktiskiem vingrinājumiem, kas jāveic vairāku nedēļu garumā. Pēc programmas pabeigšanas tiks veikts atkārtots novērtējums; ja simptomi saglabājas, cilvēks automātiski tiks novirzīts uz otrā līmeņa novērtēšanu.

Otrajā līmenī palīdzību sniegs speciālisti, kas nav veselības aprūpes darbinieki, bet ir izgājuši atbilstošu apmācību. Ja stāvoklis joprojām neuzlabojas, cilvēks tiks nosūtīts pie ģimenes ārsta.

Sociālo lietu ministrija norāda, ka problēma ir plaši izplatīta: katrs otrais jaunietis Igaunijā saskaras ar garīgās veselības problēmām. Depresijas risks ir katram ceturtajam pieaugušajam, bet trauksmes traucējumu risks – katram piektajam. Pusaudžu vidū vecumā no 15 līdz 17 gadiem katram otrajam ir trauksmes vai depresijas simptomi, bet vecumā no 18 līdz 24 gadiem depresijas risks ir katram otrajam jaunietim.

Izsludinātajā ideju konkursā Igaunijas garīgās veselības palīdzības sistēma bieži tiek raksturota ar smilšu pulksteņa metaforu: cilvēki mēģina tikt galā paši, bet nākamais solis ir tūlītēja specializēta ārsta vizīte. Galvenā problēma ir palīdzības trūkums agrīnā posmā. Ministrija uzskata, ka pakāpeniskā palīdzība samazinās slogu speciālistiem un nodrošinās atbalstu tiem, kam tas visvairāk nepieciešams.