Igaunijas specializētās aprūpes nozare nonākusi krīzē un prasa papildu finansējumu

Igaunijas specializētās aprūpes sektors ir nosūtījis signālu valdībai un Sociālo lietu ministrijai, ka sistēma atrodas krīzē. Problēmas ir kritisks personāla trūkums, zemas algas un ik pa laikam reāli draudi cilvēku drošībai. Rindā uz pansionātiem gaida aptuveni 2000 cilvēku, no kuriem 800 nepieciešama vieta nekavējoties.

Valsts iestāžu un pašvaldību darbinieku arodbiedrības (ROTAL) vadītājs Kalle Līvamēgi norādīja, ka šis darbs ir nenovērtēts un ir jāuzlabo darba apstākļi, kā arī jāpieņem pietiekams skaits darbinieku. Pašlaik alga nesasniedz 1400 eiro. Arodbiedrība uzskata, ka jāmaina finansēšanas modelis, lai maksa par pakalpojumiem segtu faktiskās izmaksas. Patlaban sistēma darbojas uz darbinieku zemo algu, pārslodzes un pakalpojumu sniedzēju pastāvīgas taupības rēķina.

Arodbiedrība pieprasa, lai sociālo darbinieku un brīvā laika organizatoru minimālā alga būtu vismaz 80% no vidējās algas valstī jeb aptuveni 1700 eiro bruto. Ja politiķi pieņems atbilstošu lēmumu, streiku varēs izvairīties. Līvamēgi uzsvēra, ka sociālie darbinieki nav skaļi un ir samierinājušies ar situāciju, sniedzot pakalpojumus atbilstoši saviem spēkiem, taču viņu balsis gandrīz nav dzirdamas un viņi ir samērā sadrumstaloti.

Sociālo lietu ministrija plāno lūgt papildu 200 miljonus eiro nākamajiem četriem gadiem, no kuriem 123 miljoni tiktu novirzīti algu un personāla apmācībai aprūpes iestādēs. Pēc Līvamēgi teiktā, tas ir tikai esošo problēmu risinājums. Arodbiedrība steidzami piedāvājusi tikties ar amatpersonām.

Līvamēgi atgādināja par martā notikušo incidentu, kad aprūpējamais uzbruka aprūpētājai ar šķērēm. Viņš norādīja, ka drošības jautājumi ir Sociālās apdrošināšanas departamenta pārziņā un ar šo problēmu netiek pietiekami nodarboties. Nakts maiņās uz 30 aprūpējamiem ir tikai viens darbinieks, kas neņem vērā pakalpojumu kvalitāti un darba apstākļus.

Jaunu vietu izveidei un algu paaugstināšanai Sociālo lietu ministrija lūgs papildu 200 miljonus eiro rudens valsts budžeta sarunās. Kancelejas vadītāja Mārjo Mendmā pauda cerību, ka pēc Valsts tiesas pavasara lēmuma valdība nopietnāk izturēsies pret ministrijas lūgumu piešķirt līdzekļus.