Igaunijas teātru savienības vadītājs: biļešu cenai teātrī jābūt zemākai
Igaunijas Teātru savienības priekšsēdētājs Gerts Raudsepa uzskata, ka lielāka problēma par grūti iegūstamām biļetēm ir augstās cenas. Igaunijas Drāmas teātrī pirmdien biļetes uz janvāra un februāra izrādēm tika izpirktas dažās minūtēs.
Igaunijas Drāmas teātrī Tallinā pirmdien, 3. novembrī, sāka tirgot biļetes uz janvāra un februāra izrādēm, un populārākās no tām tika izpirktas dažu minūšu laikā. Pirmie pircēji rindā pie teātra ēkas sāka stāvēt jau četros no rīta. Igaunijas Teātru savienības priekšsēdētājs un Drāmas teātra aktieris Gerts Raudsepa uzskata, ka biļešu grūtā pieejamība nav teātru galvenā problēma, bet gan augstās cenas.
Divējādas izjūtas
Raktura televīzijas raidījumā Ringvaade teica, ka šāds ažiotāžs rada viņā pretrunīgas izjūtas: no vienas puses, ir patīkami, ka zāles ir pilnas, no otras puses, zūd spontanitāte. Viņš atgādināja, ka līdzīgi periodi bijuši arī Pilsētas teātrī, bet viņa jaunībā — teātrī „Ugala”, kur uz daudzām izrādēm biļetes bija ļoti grūti dabūt. Pēc viņa teiktā, teātriem tas notiek viļņveidīgi.
Aptauja par cenām
Raudsepa norādīja uz Kultūras ministrijas pasūtīto pētījumu par iemesliem, kāpēc cilvēki neapmeklē kultūras pasākumus. Aptaujā 44% respondentu atzina, ka vēlētos teātrī iet biežāk, bet to nevar atļauties pārāk augsto cenu dēļ. Kā iemeslu, kāpēc teātrī iet reti, 58% minēja pārāk augstu biļetes cenu, bet biļešu grūto pieejamību — tikai ceturtajā vietā, 31%.
Viņaprāt, biļetes cena ir atkarīga no valsts finansējuma teātriem. Raudsepa salīdzināja teātri ar nacionālo televīziju un radio, kas veidoti par valsts līdzekļiem un tāpēc pieejami ikvienam; arī teātrim jābūt pieejamam visiem, jo visi ir nodokļu maksātāji.
Ierobežojums četrām biļetēm
Pirmdien Drāmas teātrī pirmo reizi darbojās ierobežojums: vienam pircējam uz vienu izrādi drīkstēja iegādāties ne vairāk kā četras biļetes. Raudsepa vērtējumā tas zināmā mērā palīdzēja mazināt situāciju. Viņš teica, ka lielākā daļa rindā stāvētāju biļetes tomēr rezervēja. Īpašu risinājumu augstā pieprasījuma pārvarēšanai teātrim neesot; visi strādājot uz savu iespēju robežas, bet izrādes tiek veidotas konkrētām zālēm, tāpēc pāriešana uz stadioniem nebūtu jēgas.
