Igaunijas tieslietu ministre: nesodāmība par staļinisma noziegumiem noveda pie kara Ukrainā
Igaunijā atzīmēja totalitāro režīmu upuru piemiņas dienu, un tieslietu ministre Līsa Pakosta uzsvēra, ka Padomju Savienības nesodāmība pēc Otrā pasaules kara ir viens no cēloņiem pašreizējam karam Ukrainā.
Svētdien Tallinā pie Komunisma upuru memoriāla Māriamiestā notika svinīga piemiņas ceremonija, kas bija veltīta represiju upuriem. Pasākums sasaucās ar 23. augustu — dienu, kad pirms 87 gadiem tika parakstīts Molotova-Ribentropa pakts starp PSRS un nacistisko Vāciju. Šī līguma slepenajos protokolos abas lielvalstis sadalīja ietekmes sfēras Austrumeiropā, kas Baltijas valstīm nozīmēja vairāk nekā piecdesmit gadus ilgu okupāciju.
Savā uzrunā tieslietu ministre Līsa Pakosta atgādināja, ka Eiropas Parlaments 2009. gadā pasludināja 23. augustu par staļinisma un nacisma upuru piemiņas dienu, taču ne visur šī diena tiek atzīmēta. Intervijā raidījumam "Aktuālā kamera" ministre norādīja, ka pakta postošo ietekmi patur atmiņā galvenokārt tās valstis, kuras cietušas gan no vācu, gan padomju okupācijas. Citviet valda maldīgs priekšstats, ka Nirnbergas process šo jautājumu ir slēdzis — patiesībā tolaik sodīta tika tikai viena puse, bet otra soda izpalika. Pēc ministres vārdiem, šīs nesodāmības rezultāts šodien ir karš Ukrainā.
Deportāciju liecinieki
Molotova-Ribentropa pakts ne tikai sadalīja Austrumeiropu ietekmes sfērās, bet arī nolēma desmitiem tūkstošu okupēto zemju iedzīvotāju ciešanām un nāvei. Tallinas biedrības Memento valdes priekšsēdētājas Annes Ēnpalu vecāki bija starp pirmajiem deportētajiem un Sibīrijā nodzīvoja 18 gadus — tur piedzimusi arī pati Ēnpalu. Vecākiem izdevās izdzīvot, taču ģimenē pieci cilvēki palika svešā zemē uz visiem laikiem.
Uz Igauniju ģimene atgriezās tikai pēc Staļina nāves — atgriešanos ierosināja tēvs, neraugoties uz apkārtējo brīdinājumiem, ka Igaunijā viņam vairs nav ne mājas, ne darba. Tēvs tomēr uzstāja atgriezties dzimtenē, uz Pērnavu, kur ģimenei kādreiz bija piederējusi gaļas fabrika. Neskatoties uz pārciestajām represijām, Ēnpalu bija viena no retajām, kas šodien atrada labus vārdus par austrumu kaimiņu, atceroties studiju laiku Ļeņingradā, taču piebilda, ka pašreizējais karš esot lieks un nevienam nevajadzīgs.
