Igaunijas valdība apstiprina nekustamā īpašuma iegādes aizliegumu daļai Krievijas un Baltkrievijas pilsoņu

Igaunijas valdība ceturtdien apstiprināja likumprojektu, kas paredz aizliegt nekustamā īpašuma iegādi Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem, kuriem nav valstī piešķirts ilgtermiņa iedzīvotāja statuss vai pastāvīgās uzturēšanās tiesības. Aizliegums attieksies arī uz uzņēmumiem, kas reģistrēti šajās valstīs, kā arī jebkurām juridiskām personām neatkarīgi no reģistrācijas valsts, ja to patiesais labuma guvējs ir persona, uz kuru attiecas aizliegums.

Likumprojekta mērķis ir samazināt riskus, ka nekustamais īpašums Igaunijā varētu tikt izmantots izlūkošanas darbībām, diversiju sagatavošanai un citiem nacionālās drošības apdraudējumiem, paziņoja valdība. No pirmā publiskā paziņojuma par nepieciešamību pēc šādiem ierobežojumiem līdz likumprojekta apstiprināšanai valdībā pagājuši vairāk nekā pieci mēneši. Iekšlietu ministrs Igors Taro (Igaunija 200) pirmo reizi iniciatīvu izvirzīja janvāra beigās. Šajā laikā projekts tika juridiski izstrādāts un apspriests, īpašu uzmanību pievēršot atbilstībai Igaunijas konstitūcijai.

Tas nav pirmais mēģinājums ierobežot nekustamā īpašuma iegādi Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem. 2023. gadā ar līdzīgu iniciatīvu nāca partija EKRE, bet toreiz valdība to neatbalstīja. 2024. gadā līdzīgu likumprojektu sagatavoja toreizējā iekšlietu ministra Lauri Lēnemetsa vadītā ministrija, taču tas netika pieņemts.

Likumprojekts paredz, ka valdība var noteikt valstis, kuru pilsoņi un uzņēmumi, iegādājoties nekustamo īpašumu, var radīt draudus drošībai vai sabiedriskajai kārtībai. Pirmajā posmā šajā sarakstā plānots iekļaut Krieviju un Baltkrieviju. Ierobežojumi attieksies uz visu Igaunijas teritoriju un ietvers zemesgabalus, dzīvokļus, apbūves tiesības un nekustamā īpašuma daļu iegādi.

Likumam nebūs atpakaļejoša spēka – jau iegūtais īpašums paliks pašreizējo īpašnieku īpašumā. Aizliegums neattieksies uz Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem, kuriem ir ilgtermiņa iedzīvotāja statuss vai pastāvīgās uzturēšanās tiesības. Dzīvojamo un komerciālo telpu īre paliks atļauta. Izņēmuma gadījumos valdība var izsniegt īpašu atļauju īpašuma iegādei.

Likumprojekts arī paredz atjaunot esošo ierobežojumu zonu sistēmu, kas līdz šim balstījās uz 1999. gada administratīvo iedalījumu. Turpmāk šādas zonas noteiks pēc apdzīvotām vietām un atspoguļos publiskajā kadastra kartē. Atbilstību jaunajām prasībām pārbaudīs notāri, tiesu izpildītāji, maksātnespējas administratori, valsts īpašumu pārdevēji un Zemes un telpiskās plānošanas departaments.

Valdība lēš, ka jauno ierobežojumu ietekme uz nekustamā īpašuma tirgu būs neliela. Saskaņā ar 2025. gada datiem likuma darbības jomā nonāktu aptuveni 600 darījumu gadā. Tomēr varasiestādes uzskata, ka izmaiņas būtiski stiprinās nacionālo drošību un sabiedrisko kārtību. Tagad likumprojekts jāizskata Igaunijas parlamentam (Rīgikogū). Pēc parlamentārās procedūras pabeigšanas jaunos ierobežojumus plānots ieviest no 2027. gada 1. janvāra.