Igaunijas Valsts kontrole: aizsardzības nozarē turpinās haoss ar valsts mantas uzskaiti

Igaunijas Valsts kontrole revīzijā secinājusi, ka Aizsardzības ministrija, Aizsardzības spēki un Aizsardzības investīciju centrs (RKIK) nav pietiekami risinājuši iepriekš konstatētās problēmas ar līdzekļu izlietojumu un mantas uzskaiti. Ģenerālauditors Janars Holms norādīja, ka sabiedrība iegulda arvien vairāk līdzekļu valsts aizsardzības spēju stiprināšanā, taču atbildīgās iestādes nav adekvāti reaģējušas uz iepriekš konstatētajiem trūkumiem, kas rada iespēju negodprātīgiem vai nekompetentiem darbiniekiem izšķērdēt vai ļaunprātīgi izmantot valsts resursus.

Neskaidrības miljardu eiro apmērā

Valsts kontrole izteikusi iebildi par 1,2 miljardu eiro vērtu krājumu precizitāti, kas ir Aizsardzības ministrijas pakļautībā esošo iestāžu bilancē. Būtisku trūkumu dēļ Aizsardzības spēku uzskaitē nav skaidrs, kādi krājumi, kādā apjomā un vērtībā ir iekļauti bilancē un kādi no tiem nepamatoti izslēgti. Neskatoties uz šo iebildi, pārējā valsts 2025. gada finanšu pārskata daļa kopumā patiesi atspoguļo valsts finansiālo stāvokli.

Atklāts arī, ka Aizsardzības ministrija pati vienpusēji noteikusi izņēmumu krājumu uzskaitei, pārkāpjot valsts vispārējos grāmatvedības noteikumus, un daļu krājumu nav iekļāvusi bilancē. Aizsardzības spēki šādu rīcību skaidrojuši ar to, ka iepriekšējos periodos uzskaite nav bijusi pietiekami detalizēta.

Nepaskaidrots 100 miljonu eiro palielinājums

Pēc tam, kad Riigikogu apstiprināja 2024. gada konsolidēto pārskatu, Aizsardzības spēki atpakaļejoši palielinājuši savu krājumu bilances vērtību par 99,7 miljoniem eiro — no 723,9 miljoniem līdz 823,6 miljoniem eiro. Iestāde nespēja izskaidrot, kuras materiālu kategorijas tika pievienotas vai kādā apjomā, un nav sagatavojusi dokumentāciju, kas pamatotu korekcijas apmēru un aprēķina metodi, kā to prasa Grāmatvedības likums.

Valsts kontrole arī norādīja, ka nav iespējams noteikt, cik liela daļa no visiem krājumiem gada laikā faktiski pārbaudīta inventarizācijā, kā arī trūkst kopīga pārskata par to apjomu un stāvokli. Tas palielina risku, ka trūkumi, bojājumi vai mantas ļaunprātīga izmantošana var palikt nepamanīti.

Revīzijā atklāts arī, ka vienošanās par aizsardzības palīdzības sniegšanu partnervalstīm radījušas valstij saistības un riskus, kas nav atspoguļoti valsts budžetā, lai gan RKIK iepriekš to noliedza. Valsts kontrole aicinājusi aizsardzības ministru sadarbībā ar RKIK vadītāju un Aizsardzības spēku komandieri novērst konstatētās problēmas.