Igaunijas veikalos pazudīs plastmasā ietītie gurķi
No 2030. gada Igaunijas veikalos vairs nebūs atļauts pārdot atsevišķi plastmasā ietītus gurķus un citu augļu un dārzeņu mazos iepakojumus, ko noteiks jaunie ES noteikumi.
Igaunijas veikalos turpmāk vairs nebūs sastopami atsevišķi plastmasas plēvē ietīti gurķi. Izmaiņas skars arī citus augļus un dārzeņus, kas līdz šim reizēm tika iepakoti līdzīgā veidā. Šīs pārmaiņas notiks, pamatojoties uz jaunajiem ES noteikumiem, kuru mērķis ir ierobežot lieku un nevajadzīgu iepakojumu. Noteikumi stāsies spēkā 2030. gada 1. janvārī.
Klimata ministrijas iepakojuma nodaļas vadītāja Daņi Repe (Dagny Repp) raidījumā "Aktuaalne kaamera" norādīja, ka no 2030. gada ražotājiem un pārdevējiem vairs nebūs atļauts iepriekš iepakot svaigu augļu un dārzeņu daudzumus, kas ir mazāki par 1,5 kilogramiem. Eiropas Komisijai līdz 2027. gada 1. janvārim jāiesniedz saraksts ar augļiem un dārzeņiem, uz kuriem šis aizliegums neattieksies, tāpēc pilnu regulējuma ietekmi pašlaik ir grūti novērtēt, piebilda Repe.
Repe atzīmēja, ka daudzi Igaunijas veikali jau tagad pārdod lielu daļu augļu un dārzeņu bez iepakojuma, tāpēc izmaiņām var nebūt tik būtiskas ietekmes uz mazumtirgotājiem. Tomēr daži nozares pārstāvji norādījuši, ka pārmaiņas var radīt augstākas izmaksas un birokrātiju, vismaz īstermiņā.
Lielveikalu tīkla Rimi pārstāvis Tēts Koljals (Teet Koljal) atzīmēja, ka, piemēram, noteikumi prasīs izmaiņas produktu sortimentā un iepakojuma risinājumos, kas, visticamāk, tiks attiecināti uz patērētājiem kā izmaksas īstermiņā. Ilgtermiņā vienoti ES noteikumi var padarīt tirgu skaidrāku un pārskatāmāku, un efektīvāki iepakojuma risinājumi un samazināts materiālu patēriņš galu galā var palīdzēt samazināt izmaksas.
Dažiem produktiem iepakojums ir nepieciešams neatkarīgi no daudzuma, lai saglabātu svaigumu, novērstu mikrobioloģiskos apdraudējumus, izvairītos no fiziskiem bojājumiem vai oksidēšanās, kā arī lai atdalītu bioloģiskos un nebioloģiskos produktus.
Igaunijas Tirgotāju asociācijas izpilddirektore Nele Peila (Nele Peil) norādīja, ka vides aizsardzības palielināšana un patērētāju ērtību samazināšana noteikti radīs izmaksas un cenu pieaugumu. Tā kā izmaiņas ir visā Eiropā, arī risinājumi tiek gaidīti ES mērogā. Peila piebilda, ka Igaunijas nelielais iedzīvotāju skaits nozīmē, ka izmaksas būs jāsedz mazākam cilvēku skaitam, salīdzinot ar blīvi apdzīvotām ES valstīm. Viņa aicināja ņemt vērā valsts attālinātību un iedzīvotāju izkliedētību, dodot uzņēmumiem pēc iespējas lielāku elastību.
Pēc 2030. gada veikalos joprojām būs pieejami īpaši plāni plastmasas maisiņi, taču to izmantošana būs subjektīva – piemēram, banāniem tie parasti nav nepieciešami, bet, iegādājoties lielāku pirkumu, tie var noderēt. Citi plastmasas izstrādājumi, kas tiks pakāpeniski izņemti no aprites, ietver plastmasas plēvi ap dzērienu skārdenēm un vienreizlietojamās šampūnu pudelītes viesnīcās.
