Igauņu ekonomists: Polija no neglītā pīlēna kļuvusi par gulbi
Igaunijas bankas ekonomists Indreks Neivelts skaidro, kā Polija desmit gadu laikā ir apsteigusi Igauniju pēc IKP uz vienu iedzīvotāju un kļuvusi par vienu no ES straujāk augošajām ekonomikām. Viņš saskata iemeslus arī nodokļu sistēmas atšķirīgajā uzbūvē.
Igaunijas ekonomists Indreks Neivelts savā apcerē salīdzina Polijas un Igaunijas ekonomisko attīstību pēdējo desmit līdz piecpadsmit gadu laikā, secinot, ka Polija panākusi krasu izrāvienu, kamēr Igaunija ir palikusi vietā.
- gadā Polijas IKP uz vienu iedzīvotāju pēc pirktspējas paritātes veidoja 68% no ES vidējā rādītāja, bet Igaunijas — 78%. Pagājušajā gadā Polijas rādītājs sasniedzis 81%, savukārt Igaunijas — palicis ap 79%, praktiski tajā pašā līmenī, kāds bijis pirms vairāk nekā desmit gadiem.
Redzamas pārmaiņas un zemākas cenas
Apmeklējot Krakovu un Ževuvu, autors novērojis strauju infrastruktūras attīstību — jaunas automaģistrāles, atjaunotas un jaunbūvētas ēkas, kā arī rosīgu sabiedrisko dzīvi pat mazākās pilsētās, ne tikai tūristu piesaistošajā galvaspilsētā. Cenas restorānos esot vismaz par ceturtdaļu zemākas nekā Igaunijā.
Nodokļu sistēmas atšķirības
Polijas vispārējā PVN likme ir 23%, taču pamatpārtikai piemēro 5%, bet daudziem gataviem ēdieniem un restorānu pakalpojumiem — 8% likmi. Alkoholam un dažiem citiem produktiem paliek 23% likme. Zemāku PVN kompensē citi nodokļi — iedzīvotāju ienākuma nodoklis ir progresīvs, ar neapliekamo minimumu līdz 30 000 zlotu gadā, likmēm 12% un 32%, kā arī solidaritātes nodokli turīgākajiem. Pastāv arī atvieglojumi jauniešiem līdz 26 gadu vecumam un daudzbērnu ģimenēm.
Neivelts atklājis, ka Polijā pastāv arī tā sauktā "igauņu" uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēma, taču ar papildu nosacījumiem, kas tā priekšrocības vairāk vērš uz reālu saimniecisko darbību un darbvietu radīšanu.
Autors uzsver, ka Polijas panākumus nosaka arī citi faktori — liels iekšējais tirgus, ES investīcijas, sava valūta un darbaspēka pieplūdums, taču secina, ka valsts piemērs rāda: strauja izaugsme ir iespējama arī ar sarežģītāku, progresīvāku nodokļu sistēmu, un ka vērts mācīties no citu valstu pieredzes, nevis turēties pie dogmas par nodokļu sistēmas vienkāršību kā vienīgo vērtību.
