Igauņu eksperti: bērnu aizsardzība sociālajos tīklos jāuzlabo, nevis jāaizliedz piekļuve
Igauņu mediju pētnieki kritizē ES plānu aizliegt sociālo mediju lietošanu bērniem līdz 13 gadu vecumam, uzsverot, ka jāuzlabo pašas platformas, nevis jāierobežo bērnu piekļuve internetam.
Eiropas Komisija ceturtdien pieņēma tā saukto ES Bērnu aktu — regulējumu, kas paredz aizliegt sociālo mediju lietošanu bērniem līdz 13 gadu vecumam un noteikt, ka pusaudžiem no 13 līdz 15 gadiem kontiem jābūt vecāku kontrolē. Priekšlikums, par kuru vēl jāvienojas dalībvalstīm un Eiropas Parlamentam, paredz arī atļauto un aizliegto darbību sarakstu sociālo mediju, video pakalpojumu, tiešsaistes spēļu un mākslīgā intelekta tērzēšanas rīku lietotājiem līdz 18 gadu vecumam.
Tallinas Universitātes mediju profesors Indreks Ibruss iniciatīvu vērtē kritiski, norādot, ka tā pārkāpj ANO Bērnu tiesību konvenciju un bērnu tiesības uz pašizpausmi un brīvu informācijas pieejamību. Pēc viņa domām, Eiropas Komisija ar aizliegumu faktiski atzīst savu nespēju panākt jau esošā regulējuma — Digitālo pakalpojumu akta — izpildi, un tā rezultātā tiek upurētas bērnu intereses.
Tartu Universitātes profesore Andra Sībaka piekrīt, ka aizliegumi vien nav labākais risinājums un ka jāmaina platformu biznesa modeļi. Viņasprāt, pozitīvi ir tas, ka ES pieprasa konkrētus pasākumus pakalpojumu sniedzējiem, taču vajadzīgās izmaiņas jau paredz esošie tiesību akti, un ES pašai jāuzrauga to reāla ieviešana.
Tallinas Universitātes profesore Katrīna Tīdenberga brīdina no pārmērīgi stingriem aizliegumiem, atsaucoties uz Austrālijas pieredzi, kur aizliegums faktiski nedarbojas — bērni līdz 16 gadiem joprojām lieto sociālos tīklus, vien nezināmā veidā.
Vecuma verifikācijas problēma
Viens no galvenajiem jautājumiem ir, kā pārbaudīt lietotāju vecumu, būtiski neapdraudot privātumu. Ibruss brīdina par riskiem — vecuma pārbaude var kļūt par privātuma iejaukšanos vai tikt izmantota precīzākai lietotāju profilēšanai. Sībaka norāda, ka sejas atpazīšanas risinājumi nav strādājuši, un jaunieši viegli apiet ierobežojumus, izmantojot vecāku dokumentus vai citas viltības. Tīdenberga uzsver, ka mehāniska vecuma pārbaude, piemēram, ar ID kartes pieteikšanos, riskē novest pie masveida uzraudzības visiem lietotājiem.
Eksperti vienoti uzskata, ka uzmanība jāpievērš pašu platformu dizainam — atkarību veicinošu algoritmu ierobežošanai, iespējai izvēlēties hronoloģisku plūsmu recirkomendāciju vietā, kā arī atsevišķiem, jauniešiem draudzīgiem kontiem ar ierobežotu kaitīgu saturu. Ibruss piebilst, ka līdzās regulējumam jāattīsta arī digitālā pratība un kritiskā domāšana dažādām vecuma grupām.
