Igauņu koka alus kauss õllekapp un tajā ieliets dzēriens
Igaunijā no koka darinātais alus kauss õllekapp ir tradicionālā amatniecības izstrādājuma piemērs. Valsts alus kultūru papildina arī augošā amatniecības alus skate, bet igauņi pasaulē ierindojas sestajā vietā pēc alus patēriņa uz vienu iedzīvotāju.
Igaunijā bagātīgi pieejami gan koks, gan graudi alus darīšanai, tāpēc tur izveidojies īpašs alus kauss, ko sauc par õllekapp. To veido no gludi noslīpētām koka lietām, kas salaistas cilindrā un savilktas ar koka stīpām.
Kauss ir ne tikai skaists, bet arī patīkams rokās, kad tas piepildīts ar svaigu alu un pārklāts ar bagātīgām putām. Tomēr tam ir arī mazāk praktiskas puses. Kausus parasti izgatavo no kadiķa, bērza vai apses koka, kas var piešķirt dzērienam savu aromātu un mainīt garšu. Porainā virsma var uzkrāt baktērijas, ja kauss netiek pienācīgi tīrīts. Pēc teikas kausam jābūt pastāvīgi pilnam, citādi tas izžūs un saplaisās.
Aiz masveida lageriem
Igaunijas masveidā ražotie alus veidi pārsvarā ir parasti Eiropas lageri, tāpēc tos nav viegli atšķirt citu no cita. Augošā amatniecības alus skate piedāvā lielāku dažādību un garšu. Vietējās alus darītavas atjauno senas darīšanas tradīcijas un izmanto vietējās izejvielas.
Pēc Kirin Holdings jaunākā globālā alus patēriņa pārskata, 2024. gadā Igaunija pēc alus patēriņa uz vienu iedzīvotāju bija sestajā vietā pasaulē – 93,2 litri uz cilvēku.
Tūkstošiem gadu sena tradīcija
Saskaņā ar uzņēmuma A. Le Coq publicēto alus vēsturi, arheoloģiskie atradumi liecina, ka miežu audzēšana tagadējās Igaunijas teritorijā sākās ap 1000. gadu p.m.ē. Ražotājs to uzskata par pierādījumu vietējai alus darīšanas tradīcijai, kas sniedzas gandrīz 3000 gadu senā pagātnē.
Alus pamatā ir misa – salda šķidrība, ko iegūst, iesalu graudus mērcējot karstā ūdenī. To parasti vāra kopā ar apiņiem, lai gan vēsturiski rūgtumam izmantoti arī citi augi. Darbu pabeidz raugs, kas fermentācijas laikā pārvērš cukurus etanolā un oglekļa dioksīdā.
No koka kausa līdz mūsdienu krodziņam
Igaunijā ir daudz mazu alus darītavu, kas piedāvā amatniecības alu kā alternatīvu masveida produkcijai. Piemēram, Põhjala specializējas amatniecības alū, un tās Tap Room Tallinā, kur alu pasniedz kopā ar Teksasas grilēto gaļu, 2026. gadā iekļauts Mišlēna ceļveža Igaunijas galvenajā atlasē.
