Igauņu sociāldemokrāti vēlas kriminalizēt dziļviltojumu pornogrāfiskus attēlus

Priekšlikuma būtība

Igaunijas Sociāldemokrātiskā partija (SDE), neilgi pēc piekrišanas likuma pieņemšanas, virza iniciatīvu kriminalizēt seksuāli eksplicītu dziļviltojumu attēlu radīšanu un izplatīšanu bez personas piekrišanas. Partijas sagatavotajā Rīgikogu lēmuma projekta pavadvēstulē norādīts, ka pašreizējie tiesību akti nespēj pietiekami skaidri regulēt šos gadījumus, neskatoties uz to, ka mākslīgā intelekta rīki padara šādu attēlu izveidi arvien vienkāršāku.

Deputāta viedoklis

SDE deputāts Andre Hanimēgi, kurš ir Rīgikogu Juridiskās komitejas loceklis, uzsver, ka situācija neuzlabosies, jo šie rīki kļūst aizvien attīstītāki. Viņš norāda, ka cietušie pašlaik var vērsties civilprocesa kārtībā vai atsevišķos gadījumos izmantot Kriminālkodeksa normas, taču šie pasākumi nav pietiekami skaidri un visaptveroši dziļviltojumu gadījumu risināšanai. Hanimēgi piebilst, ka vairākas citas valstis, tostarp ASV, Apvienotā Karaliste un Dienvidkoreja, jau ieviesušas juridiskus ierobežojumus ar MI ģenerētu kailfoto izplatīšanai.

Nepieciešamība pēc skaidrām normām

Politiķis uzskata, ka būtu pilnīgi skaidri jānosaka, ka ar MI ģenerēta vai citādi manipulēta citu personu eksplicīta attēla izplatīšana ir noziedzīgs nodarījums. Turklāt cietušajiem nevajadzētu būt spiestiem uzsākt ilgstošas tiesvedības, lai panāktu šādu attēlu dzēšanu no interneta.

Tehnoloģiski neitrāli noteikumi

Sociāldemokrāti uzskata, ka jaunajiem noteikumiem jābūt tehnoloģiski neitrāliem, aptverot gan ar MI ģenerētus, gan ar fotoattēlu rediģēšanas rīkiem pārveidotus attēlus. Hanimēgi atzīmē, ka pašreizējā krimināllikumdošana lielā mērā regulē personas identitātes vai personas datu ļaunprātīgu izmantošanu, taču joprojām ir neskaidrs, vai personas attēls vai seja tiek uzskatīta par sensitīviem personas datiem. Visas šīs pelēkās zonas ir jāpadara skaidras pēc iespējas ātrāk, un dziļviltojumi, ko var izmantot šantāžai, būtu jāuzskata par pastiprinošu apstākli attiecīgajos noziegumos.

Problēmas mērogs

Deputātam ir grūti pateikt, vai šādu gadījumu skaits Igaunijā pieaug, vai arī sabiedrības informētība vienkārši aug, norādot, ka daži gadījumi, iespējams, netiek uzrādīti, jo cietušie cenšas tos atrisināt citādi. Hanimēgi arī norāda, ka platformām vajadzētu būt vairāk atbildīgām, taču atzīst, ka satura dzēšana no interneta bieži vien ir sarežģīta, jo tas tiek glabāts lielās starptautiskās platformās, kas ne vienmēr ievēro ES noteikumus, nemaz nerunājot par nacionālajiem likumiem. 'Tas, kas nonāk tiešsaistē, mēdz tur palikt,' secina Hanimēgi.