Igauņu ugunsdzēsēji dalās pieredzē par ekstremālo karstumu un pretugunsgrēku taktiku Sardīnijā

Igaunijas glābēji, kuri devās palīgā dzēst meža un ainavu ugunsgrēkus Itālijas salā Sardīnijā, atgriezušies mājās ar pieredzes stāstiem par vietējo ugunsdzēšanas praksi un neparasti augsto temperatūru.

Tallinas Nõmmes stacijas glābējs Sanders Etverks stāstīja, ka tieši viņu ierašanās brīdī salā pacēlās gaisā vienīgā Sardīnijas ugunsdzēšanas lidmašīna, kas paceļas tikai lielu ugunsgrēku gadījumā. Rajonā, kur viņus izvietoja, tobrīd bija sācies sezonas lielākais ugunsgrēks.

Tallinas Lillekilas stacijas glābējs Kristians Kundrats atzina, ka darba metodes izrādījās pārsteidzoši līdzīgas Igaunijā ierastajām — lai gan komanda bija gatavojusies strādāt ar rokas instrumentiem, izveidojot uguns līnijas pirms liesmu fronts, Sardīnijā izdevās izmantot ūdeni un sūkņu mašīnas.

Pretuguns taktika

Pēc Etverka teiktā, itāļi plaši izmanto tā saukto pretdedzināšanu jeb backburning taktiku — pirms tuvojošās uguns frontes tiek kontrolēti aizdedzināta zemes josla, lai, sasniedzot iepriekš izdegušo teritoriju, galvenais ugunsgrēks pats norimtu, jo degvielas vairs nav.

Darbs pie helikopteriem

Katru dienu viens glābējs no komandas varēja pavadīt maiņu helikopteru bāzē un doties līdzi, ja izceļas ugunsgrēks. Sardīnijā izmantoja divu veidu helikopterus — mazāko ar trīs cilvēku apkalpi, kas nomet 800 litrus ūdens, un lielāko, kas apkalpi nogādā pretdedzināšanas darbiem, bet pēc tam pilda četru tonnu ūdens maisu un to nomet vienā konkrētā vietā.

Etverks stāstīja, ka atrasties zem helikoptera un vienlaikus dzēst ugunsgrēku bija bīstamākā daļa darba — bija tikai 15 sekundes, lai paspētu izskriet no vietas, pirms nolaižas ūdens. Pastāvīga skriešana 45 grādu karstumā prasīja lielu fizisko slodzi.

Igaunijā tik lielu karstumu nepieredz, tāpēc darbs Sardīnijā bijis īpaši prasīgs — glābēji strādājuši vairākas stundas, sviedriem laistoties, un pastāvīgi dzēruši ūdeni no mugursomā iestrādātās trīs litru ūdens tvertnes.