Indijas zinātnieces pilsonības piešķiršana Latvijā izraisījusi strīdu un iesniegumu policijā
Lēmums piešķirt Latvijas pilsonību Indijas zinātniecei Divjai Kananai Višvanatai izraisījis publisku diskusiju. Valsts policijā iesniegts pieteikums par iespējamu krāpšanu, bet Nacionālā apvienība pieprasa atklātāku pilsonības piešķiršanas procesu.
Latvijā izcēlies skandāls ap pilsonības piešķiršanu Indijas zinātniecei Divjai Kananai Višvanatai. Valsts policija saņēmusi iesniegumu par iespējamu krāpšanu, bet partija Nacionālā apvienība (NA) pieprasa pārskatīt kārtību, kādā pilsonību piešķir par īpašiem nopelniem, un nodrošināt lielāku atklātību Saeimas komisijas darbā. Par to vēsta 360TV Ziņas.
Iesniegums policijā
Iesnieguma autors uzskata, ka zinātniece varētu būt apzināti un ar viltu sniegusi nepatiesas ziņas valsts institūcijai. Viņš norāda, ka viņas zinātniskās publikācijas nekur neesot atrodamas, un jautā, kurā Indijas universitātē viņa ieguvusi izglītību. Pēc autora domām, deputāti nav iepazīstināti ar patieso situāciju, un vainīgie jāsauc pie atbildības. Viņš apšauba arī Zinātņu akadēmijas un atbildīgās Saeimas komisijas veiktās izpētes pilnīgumu.
Komisijas skaidrojums
Gunārs Kūtris (ZZS), kurš vada Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisiju, norāda, ka komisija šādu informāciju nepārbauda, jo šajā gadījumā pilsonība nav piešķirta par īpašiem nopelniem. Viņaprāt, būtiskāks par izglītības dokumentiem ir ieguldījums Latvijā, kura dēļ institūcijas atzīst cilvēku par valstij vajadzīgu. Kūtris piebilst, ka izmeklēšana var notikt, ja būs pamats. Komisija bija tā, kas iesniedza likumprojektu un lūdza to izskatīt steidzami.
Nacionālās apvienības nostāja
NA bija vienīgais politiskais spēks, kas neatbalstīja pilsonības piešķiršanu. Partija paziņojusi, ka vērsīsies tiesībsargājošās iestādēs un aicinās publiskot komisijas slēgtajā sēdē pausto. Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Edvīns Šņore (NA) pauda, ka personai bija iespēja pilsonību iegūt naturalizācijas ceļā, un salīdzināja situāciju ar „zelta vīzu” tirdzniecību, no kuras, pēc viņa vārdiem, Eiropas Savienības valstis atteikušās.
Prezidenta un komisijas rīcība
Valsts prezidents norādījis, ka nevar prasīt likuma otrreizēju caurlūkošanu, ja Saeima to ar vismaz divu trešdaļu balsu vairākumu atzinusi par steidzamu; tādā gadījumā likums jāizsludina triju dienu laikā. Saeimas komisijā nonācis arī kāda deputāta iesniegums par atsevišķu faktu pārbaudi. Kūtris meklē piemērotu laiku, bet jautājumu plāno iekļaut darba kārtībā.
