Indonēzijas meža ugunsgrēku dūmaka saspīlē attiecības ar Singapūru un Malaizija

Dūmaka no meža ugunsgrēkiem Indonēzijas reģionos Kalimantānā, Papua un Sumatrā pēdējās nedēļās ir sasniegusi kaimiņvalstis Singapūru un Malaiziju. Tā izraisījusi elpceļu slimības un galvassāpes, bet reizē radījusi politisku spriedzi starp trim Dienvidaustrumāzijas valstīm: valdībām jāņem vērā iedzīvotāju neapmierinātība, taču jāsaglabā arī attiecības ar Indonēziju.

Neparasti ilgs piesārņojuma periods

Ugunsgrēki Indonēzijā notiek katru gadu, un tos plaši saista ar lielu zemes platību attīrīšanu kultūraugiem, piemēram, eļļas palmām. Šogad liesmas bijis īpaši grūti apturēt spēcīgās El Ninjo parādības dēļ, kas pastiprinājusi sausumu mežos un kūdrājos. Iepriekš dūmaka Singapūrā un Malaizijā parasti saglabājās dažas dienas, bet tagad – vairākas nedēļas.

Malaizijā iedzīvotāji sāka Indonēzijas preču boikotu. Deputāts Sayeds Saddiqs aicināja piemērot sankcijas ugunsgrēkiem saistītajiem uzņēmumiem. Singapūrā daļa sabiedrības uzskata, ka valdība nav pietiekami rīkojusies, lai gan par smago El Ninjo bija zināms iepriekš.

Vārdu apmaiņa un gāzes eksports

Kāds Indonēzijas augsts amatpersona paziņoja, ka ugunsgrēki nav cilvēku kontrolējami un ka skābeklis Singapūrā un Malaizijā „nāk arī no mūsu mežiem”. Singapūras vecākais ministrs K. Šanmugams šo izteikumu nosauca par „vilšanos” un „nepareizu”, uzsverot, ka dūmaka nopietni ietekmē veselību. Dažas dienas vēlāk Indonēzija paziņoja, ka samazinās gāzes eksportu uz Singapūru, atsaucoties uz iekšzemes enerģijas vajadzībām. Singapūra norāda, ka samazinājums ir mazāks par 2% no tās dienas pieprasījuma un būtiski neietekmēs apgādi.

Malaizijas atturīgā pieeja

Malaizijas ārlietu ministrs Mohamads Hasans izslēdza oficiālu diplomātisko protestu un tiesvedību, jo tas nozīmētu gatavību pārtraukt attiecības. Malaizija piekritusi izvērtēt saprašanās memorandu ar Indonēziju par ugunsgrēku novēršanu. Valstis varētu izmantot arī 2003. gadā spēkā stājušos ASEAN vienošanos par pārrobežu dūmakas piesārņojumu, taču eksperti to uzskata par bezzobainu, jo tā neļauj sodīt uzņēmumus. Malaizija pati ir liela palmu eļļas ražotāja, un 2019. gadā Indonēzija apsūdzēja to dūmakas radīšanā.