Indzera ezerā arheologi atklāj unikālu senu dzīvesvietu Cepurītes salā

Augusta sākumā Indzera ezerā, nelielajā Cepurītes salā, notika arheoloģiskās izpētes darbi, ko veica Latvijas Kultūras akadēmijas Kultūras un mākslu institūta pētnieku komanda. Izrakumi tika īstenoti projekta "Iekšzemes ūdeņu arheoloģiskais mantojums: salas un ezermītnes Latvijas ezeros" ietvaros.

Darbus vadīja arheologs un projekta vadītājs, institūta vadošais pētnieks Juris Urtāns. Izpētē piedalījās gan pieredzējuši, gan jaunāki nozares speciālisti — Mārcis Kalniņš, Jānis Meinerts, Kaspars Markuss Molls, Mārcis Kļaviņš, Agnese Čakare, kā arī no Vācijas atbraukusi arheoloģijas maģistrantūras studente Karla Johanna Neimane no Mārtiņa Lutera Halles-Vitenbergas universitātes. Par izrakumu gaitu informēja institūta vadošā pētniece un projekta koordinatore Ieva Vītola.

Atklājuma priekšvēsture

Salas izpēte nebija nejauša izvēle. Jau 1983. gadā arheologs Māris Atgāzis bija fiksējis, ka Cepurītes salā atrodas senas apdzīvotības liecības jeb kultūrslānis. Šogad, 2025. gada pavasarī, projekta ietvaros sala tika apsekota atkārtoti, un tolaik iegūtie dati deva pamatu vasaras izrakumiem.

Atkārtotās apsekošanas rezultātā speciālisti secināja, ka senā dzīvesvieta aizņēmusi visu nelielo salu, kas liecina par ievērojamu apdzīvotības apjomu attiecībā pret salas izmēriem. Pēc pētnieku sniegtās informācijas, līdzvērtīgas ezermītnes Vidzemes reģionā līdz šim nav konstatētas, kas šo atradumu padara par nozīmīgu ieguldījumu reģiona senvēstures izpētē.

Projekts turpina pētīt Latvijas ezeru salas un ezermītnes, meklējot liecības par cilvēku dzīvi pie iekšzemes ūdeņiem senākos laikos.