Iniciatīvai "Dziedam kopā" pieteikušies 2500 dziedātāju no visas Latvijas
Pusotra mēneša laikā iniciatīvai "Dziedam kopā" pieteicās 2500 dalībnieku, parādot, ka kopdziedāšanas tradīcija Latvijā joprojām ir dzīva un spēj vienot cilvēkus.
Neplānots panākums
Iniciatīva "Dziedam kopā" radusies nevis kā iepriekš izstrādāts projekts, bet gan kā atbilde uz dziedātāju vēlmi. Daudzi, kas šobrīd nedzied korī vai kuru kori dažādu iemeslu dēļ nepiedalās koncertā "Manai dzimtenei", vērsās pie organizatoriem ar jautājumu par iespēju dziedāt individuāli. Vairāki diriģenti, tostarp Artūrs Švarcbahs, iesaistījās kopkora veidošanā, izveidojot atvērtu platformu ikvienam ar dziedāšanas pieredzi.
Rezultāts pārsniedzis cerēto – pusotra mēneša laikā pieteicās 2500 dziedātāju, kas ir viens no lielākajiem individuāli pieteikto dziedātāju kopkoriem Latvijā. Šis skaits atbilst vairāk nekā 80 koru kolektīvu apjomam.
Motivācija un daudzveidība
Kopkorī iesaistījušies visdažādāko paaudžu cilvēki. Lielākajai daļai ir iepriekšēja kora pieredze, taču ir arī tādi, kas iepriekš nav tikuši uzņemti korī, jo viņiem teikts, ka viņi "slikti dzied". Šajā iniciatīvā visi tika pieņemti, kas, pēc Švarcbaha domām, ir ļoti svarīgi – dziesmai jāvieno, nevis jāšķiro.
Dziedātāji paši apguvuši repertuāru, izmantojot mājaslapā pieejamos balss ierakstus. Diriģents atzīst, ka dalībnieki ir ļoti labi sagatavojušies, ļaujot uzreiz darboties ar mākslinieciskām detaļām. Daudzi norāda, ka iniciatīva no jauna atmodinājusi mīlestību pret dziedāšanu, un vairāki plāno pēc tās pievienoties kādam pastāvīgam korim.
Dziedāšanas vienojošais spēks
Švarcbahs uzsver, ka kopīgā dziedāšana latviešu kultūrā nekad nav bijusi tikai muzikāla nodarbe – tā ir iespēja sajust piederību kopienai un tautai. Arī šodien digitālās saziņas iespējas nevar aizstāt sajūtu, kad simtiem cilvēku ieelpo vienlaikus un sāk dziedāt. Tajā brīdī pazūd vecums, profesija un sociālais statuss, paliek tikai kopīga pieredze.
Iniciatīvas panākumi liecina, ka Latvijas kora dziedāšanas tradīcija nav tikai vēsture – tā joprojām ir dzīva cilvēkos. Vēlme būt kopā bieži vien ir spēcīgāka par domstarpībām un ārējiem apstākļiem, kas nosaka koru kultūras nākotni.
