Inovatīvi medikamenti Latvijai atmaksājas vairāk nekā desmitkārtīgi, taču pieejamība joprojām atpaliek
Katrs valsts ieguldītais eiro inovatīvajos medikamentos sabiedrībai rada vairāk nekā 10 eiro sociālekonomisko ieguvumu, taču Latvija joprojām ir viena no pēdējām vietām Eiropā jaunu zāļu pieejamībā. Veselības nozares eksperti aicina pēc vārdiem beidzot pāriet uz reāliem darbiem.
Latvijas veselības aprūpes sistēma joprojām saskaras ar nopietniem izaicinājumiem — sabiedrības novecošanos, hronisko slimību sloga pieaugumu un ilgstošu fiskālo spiedienu. Vienlaikus aprēķini rāda, ka katrs valsts ieguldītais eiro inovatīvajos medikamentos rada sabiedrībai vairāk nekā desmitkārtīgu sociālekonomisko atdevi. Neraugoties uz to, Latvija joprojām ierindojas vienā no pēdējām vietām Eiropā pēc jaunu medikamentu pieejamības pacientiem.
Medicīnas progress pēdējās desmitgadēs
Pēdējo gadu desmitos medicīnas attīstība ir būtiski mainījusi daudzu slimību ārstēšanas iespējas. Vēl nesen nāvējošas slimības šobrīd bieži vien kļuvušas par hroniski kontrolējamām. Statistika liecina, ka kopš 1991. gada mirstība no visiem vēža veidiem ir samazinājusies par 21%. Savukārt Eiropas Savienībā laikposmā no 2000. līdz 2012. gadam nāves gadījumu skaits no sirds un asinsvadu slimībām saruka par 37%.
Vēl viens spilgts piemērs ir hepatīts C — no aptuveni 15 miljoniem Eiropas pacientu ar šo diagnozi 95% ir iespējams pilnībā izārstēt, izmantojot ārstēšanas kursu, kas ilgst tikai 8 līdz 12 nedēļas.
Prioritāte uz papīra, bet ne praksē
Lai gan pēdējos gados veselības nozare Latvijā formāli tiek dēvēta par vienu no valsts prioritātēm, reālā situācija liecina par citu ainu — Latvija joprojām būtiski atpaliek no Eiropas Savienības vidējiem rādītājiem veselības aprūpes jomā, tostarp inovatīvo medikamentu pieejamībā. Priekšvēlēšanu periods tiek raksturots kā piemērots brīdis, lai deklarētos nodomus par veselības aprūpes uzlabošanu beidzot pārvērstu konkrētā rīcībā.
