Intel akcijas kritušas par 28%, valdības daļas vērtība sarukusi par 12 miljardiem dolāru

ASV mikroshēmu ražotāja Intel akciju cena piektdien, 30. oktobrī, nokritās par aptuveni 28%, un tas bija viens no uzņēmuma sliktākajiem kritumiem vēsturē. Iemesls bija Intel prognoze ceturtajam ceturksnim, kas izrādījās vājāka, nekā gaidīts. Pēc CNBC datiem, kritums ASV valdībai piederošās Intel akciju daļas vērtību samazināja par 12 miljardiem dolāru. Valdība šo 10% daļu iegādājās pirms vairāk nekā gada Donalda Trampa administrācijas laikā.

Ko uzņēmums prognozēja

Intel brīdināja, ka ceturkšņa ieņēmumi varētu būt 15–16 miljardi dolāru, kamēr analītiķi bija gaidījuši ap 17 miljardiem. Bruto peļņas marža, pēc uzņēmuma domām, samazināsies līdz 37% no 43%. Intel arī norādīja, ka lielo investīciju dēļ nav gaidāma pozitīva naudas plūsma.

Datoru tirgus problēmas

Galvenā problēma ir datoru pārdošanas kritums. Mākslīgā intelekta nozare uzpērk lielu daļu atmiņas un citu komponentu, tāpēc datoru cenas aug. Intel izpilddirektors Lips-Bu Tans sarunā ar analītiķiem teica, ka klienti signalizē par datoru tirgus palēnināšanos atmiņas cenu un pieejamības dēļ, bet jau tā ierobežotie IT budžeti ir pakļauti papildu spiedienam.

Pozitīvais

Intel datu centru biznesa ieņēmumi gada laikā pieauga par 78%. Tomēr šajā jomā izaugsmi bremzē ražotņu jaudas trūkums un nepieciešamība piesaistīt vairāk ārējo klientu, konkurējot ar Taivānas uzņēmumu TSMC. Viena jauna Intel rūpnīca Arizonā jau darbojas, bet nākamā plānota tikai 2028. gadā.

Tirgus krituma skāra daļu tehnoloģiju nozares, īpaši mikroshēmu ražotājus. Nedaudz kritās arī Nvidia akcijas; šis uzņēmums 2025. gadā ieguva lielu daļu Intel kapitālā. Tomēr Intel akcijas šogad joprojām ir pieaugušas par vairāk nekā 70%, tāpēc valdības un Nvidia ieguldījums pagaidām ir ar peļņu.