Irāna apstiprina, ka ASV un Irāna elektroniski parakstījušas saprašanās memorandu

Irānas Ārlietu ministrijas pārstāvis Esmaeils Baghaei paziņojis, ka saprašanās memorands ar ASV ir pabeigts un abas puses to parakstījušas elektroniski. Viņš piebilda, ka vienošanās jau stājusies spēkā.

„Islamabadas saprašanās memoranda teksts tika pabeigts ar prezidentu parakstiem,” Baghaei sacīja ziņu aģentūrai IRNA. „Tagad ir pienācis laiks pārbaudīt vienošanās īstenošanu.”

Trešdienas paziņojums apstiprina, ka ASV un Irāna ir vienojušās pārtraukt militārās operācijas, paverot ceļu turpmākām sarunām. Tā kā abas puses vienošanos parakstīja elektroniski, Baghaei norādīja, ka piektdien Ženēvā, Šveicē, parakstīšanas ceremonija nenotiks, kā iepriekš gaidīts. Tomēr sarunu komandas joprojām plāno ierasties Šveices pilsētā. Lēmums par iespējamo klātienes tikšanos starp tām gaidāms tuvāko stundu laikā, lai gan pagaidām šādi plāni ir apturēti.

Lai gan ASV prezidenta Donalda Trampa birojs vēl nav sniedzis oficiālu paziņojumu par parakstīšanu, Al Jazeera korespondents Maiks Hanna skaidroja, ka Baltā nama pārstāvis agrāk dienas laikā apstiprināja, ka tas noticis. Hanna brīdināja, ka memorands, visticamāk, saskarsies ar iekšzemes pretreakciju ASV, kur Tramps bija pakļauts labējā spārna spiedienam ieņemt stingru nostāju pret Irānu. „Ir liela neapmierinātība ar saprašanās memorandu, kā tas ir izklāstīts sabiedrībai šajā brīdī, pat dažu republikāņu vidū, kuri pauduši bažas, ka Irāna tiek saudzēta,” Hanna teica.

Administrācija uzsver, ka memorands nav pilnvērtīgs līgums, bet gan priekšvēstnesis turpmākām sarunām. Kopš 28. februāra ASV un Izraēla kopīgi ir iesaistījušās karā pret Irānu, lai gan pagaidu pamiers 8. aprīlī pārtrauca lielāko daļu intensīvās kaujas darbības. Tramps vairākkārt teicis, ka viņa mērķis, uzsākot karu, bija neļaut Irānai iegūt kodolieročus. Kopš memoranda atklāšanas viņš ir uzsvēris dokumenta apliecinājumus, ka Irāna nemeklēs kodolieročus, lai gan Teherāna jau sen noliegusi jebkādu nodomu to darīt.

Saskaņā ar ASV sniegto informāciju, memorands pārsniedz kodolieroču jautājumu. Tas nosaka 60 dienu termiņu galīgā līguma noslēgšanai un norāda, ka ASV pulcēs „reģionālos partnerus”, lai izveidotu 300 miljardu dolāru Irānas rekonstrukcijas fondu. ASV sankcijas tiktu virzītas uz atcelšanu pret Irānu, un valsts izsniegtu atļaujas Irānas degvielas eksportam.

Irāna šos nosacījumus ir pasludinājusi par uzvaru. Trešdien galvenais sarunu vedējs Mohammads Bagers Ghalibafs Fars, Irānas valsts ziņu aģentūrai, sacīja, ka ASV nav sasniegušas savus mērķus ar Irānu, un norādīja uz memorandu kā pierādījumu. „Vienošanās ir ASV neveiksmes ieraksts,” Ghalibafs teica. „Cilvēki to redzēs un spriedīs.”

Viņš paskaidroja, ka Hormuza šaurums neatgriezīsies pie „pirmskara apstākļiem” pēc 60 dienu sarunu perioda, kas noteikts vienošanās. Viņš norādīja, ka Irāna plāno saņemt maksājumus par ūdensceļa izmantošanu. Šī nostāja, visticamāk, radīs spiedienu uz Trampa administrāciju, kas bija apsolījusi, ka šaurums – nozīmīgs tirdzniecības ūdensceļš – būs „pastāvīgi bez maksas”.

Kopš kara sākuma Irāna ir bloķējusi ūdensceļu, izraisot globālo cenu kāpumu degvielai, mēslojumam un citām precēm. ASV bija atbildējusi ar savu Irānas ostu blokādi, lai gan saskaņā ar memorandu tā tiks izbeigta. Abas puses uzsver, ka saprašanās memorands nav galīgā vienošanās par visiem strīda jautājumiem. Turpmākas sarunas ir gaidāmas, lai atrisinātu paliekošās nesaskaņas. "Tas kļūs par līgumu, kā tādu, tikai 60 dienu sarunu perioda beigās. Vismaz tāda ir iecere,” ziņoja Hanna.