Irána nosoda ASV un Persijas līča valstu kopīgo paziņojumu
Irána nosodījusi ASV un Persijas līča sadarbības padomes (GCC) kopīgo paziņojumu, nosaucot to par “iejaukšanos, bezatbildīgu un provokatīvu”.
Iránas Ārlietu ministrija piektdien noraidīja ASV un GCC valstu ministru sanāksmē Bahreinā 25. jūnijā pieņemto kopīgo paziņojumu. Ministrija to raksturoja kā “iejaukšanos, bezatbildīgu un provokatīvu”, apgalvojot, ka tas sagroza reģionālās realitātes un atkārto ASV un Izraēlas nostāju Irānas kodolprogrammas, raķešu spēju, reģionālo sabiedroto un Hormuza šauruma jautājumos.
Kopīgais paziņojums sekoja ASV valsts sekretāra Marko Rubio un Bahreinas ārlietu ministra Abdullatifa bin Rašida al Zajani vadītajām sarunām Manamā, kurās piedalījās arī Kuveitas, Omānas, Kataras, Saūda Arābijas un Apvienoto Arābu Emirātu ministri. Viņi atzinīgi novērtēja 17. jūnija saprašanās memorandu starp Vašingtonu un Teherānu, bet saistīja turpmāko ekonomisko sadarbību ar stingriem nosacījumiem. Ministri uzsvēra, ka “jebkāda tirdzniecība un investīcijas ar Irānu ir nosacīta un atsaucama”, un apstiprināja “kopīgo mērķi nepieļaut, ka Irāna jebkad izstrādā vai citādi iegūst kodolieročus”.
Paziņojumā arī teikts, ka “ilgstošs reģionālais miers un drošība prasa risināt visu Irānas draudu spektru”, ieskaitot tās ballistiskās raķetes, dronus un atbalstu proksī spēkiem reģionā. Tā noraidīja “jebkādus nodevu, maksājumu vai kontroles mēģinājumus pār šaurumu”, uzsverot brīvu navigāciju. Attiecībā uz Libānu paziņojumā aicināts uz “visu šādu grupu pilnīgu atbruņošanos un Libānas valsts spēka monopola atjaunošanu”, acīmredzami atsaucoties uz Irānai lojālo Hezbollah.
Irána savā atbildē aicināja GCC valstis sadarboties, lai izveidotu kodolieroču brīvu zonu Tuvajos Austrumos. Ārlietu ministrijas pārstāvis Esmaīls Bagaji norādīja, ka līča valstis kļūdās, meklējot aizsardzību pie “lielākā drošības pārkāpēja” – ASV. Viņš uzstāja, ka Irānas nacionālā drošība un cieņa ir neapspriežamas, un ka aizsardzības līdzekļi nav kaulēšanās objekts.
Teherāna arī kritizēja paziņojumu par palestīniešu un libāniešu pretestības grupu dēvēšanu par “Irānas proksī”. Tā uzsvēra, ka šāda valoda ignorē Izraēlas turpināto okupāciju un uzbrukumus. Attiecībā uz Hormuza šaurumu Irāna paziņoja, ka traucējumi ūdensceļā ir tiešs ASV un Izraēlas militārās rīcības rezultāts. Tā norādīja, ka šauruma pārvaldību reglamentēs nesen parakstītā saprašanās memoranda 5. pants, kas paredz dialogs ar Omānu.
Irána arī brīdināja, ka ASV bāzes līča reģionā padara uzņēmējvalstis neaizsargātas. Kopš kara sākuma Irāna ir trāpījusi 20 ASV militārajiem objektiem. ASV parasti uztur aptuveni 40 000 karavīru reģionā, bet pēc prezidenta Donalda Trampa kara eskalācijas šis skaits pieaudzis līdz vairāk nekā 50 000.
