Irāna uzbrūk Bahreinai un Kuveitai, draud pārtraukt sarunas pēc ASV triecieniem

Irāna svētdien atkal veica bezpilota lidaparātu un raķešu uzbrukumus Bahreinai un Kuveitai, reaģējot uz jauniem ASV gaisa triecieniem pret Islāma Republiku. Teherāna draudēja ar “pilnīgu pārtraukumu” sarunās par kara izbeigšanu, ja Vašingtona turpinās uzbrukumus.

Irānas ārlietu ministrs Abass Aragči atkārtoti uzsvēra, ka Teherānai jākontrolē Hormuza šaurums – stratēģisks jūras ceļš, pa kuru kādreiz tika pārvadāta piektā daļa pasaules naftas un gāzes. Pagājušajā nedēļā multinacionāla jūras spēku struktūra ASV Jūras spēku vadībā paziņoja par jauna maršruta paplašināšanu netālu no Omānas satiksmei. Aragči brīdināja, ka jebkādi jauni vai atsevišķi pasākumi tikai sarežģīs situāciju un aizkavēs šauruma atvēršanu.

Pakistāna, galvenā starpniece, paziņoja, ka otrdien atsāksies ASV un Irānas sarunas par pagaidu vienošanos. Trampa administrācija svētdien norādīja, ka nekas nav atcelts un tehniskās sarunas notiks tuvākajās dienās. Sarunās apspriež šauruma režīmu, ASV blokādes atcelšanu Irānas ostām un sankcijas pret Irānu, kā arī augsti bagātinātā urāna krājumu nākotni. Puses vienošanos parakstīja šomēnes, un 60 dienu laikā jāizstrādā detaļas.

Irānas paramilitārais Revolucionārais gvardes korpuss uzņēmās atbildību par uzbrukumiem Bahreinai un Kuveitai. Kuveita, kur atrodas liela ASV militārā bāze, paziņoja, ka pretgaisa aizsardzība pārtvērusi Irānas dronus un divas raķetes pēc ASV triecieniem Irānā. Bahreinā ir izvietota ASV Jūras spēku 5. flote; uzbrukumā bojāta dzīvojamā ēka netālu no starptautiskās lidostas, upuru nav.

Bahreinas Ārlietu ministrija nosodīja “bīstamu eskalāciju, kas parāda, ka Teherānas rīcība nav īslaicīgs akts, bet gan sistemātiska agresija”. Katara svētdien paziņoja, ka šrapneļa dēļ nogalināts civiliedzīvotājs, bet cits ievainots saistībā ar militārām operācijām reģionā.

ASV militārie spēki svētdien trieca Irānas “uzraudzības infrastruktūru, sakaru sistēmas, pretgaisa aizsardzības pozīcijas, dronu noliktavas un mīnu izvietošanas līdzekļus” pēc uzbrukuma kuģim sestdien. ASV prezidents Donalds Tramps sociālajos tīklos apsūdzēja Irānu vienošanās pārkāpšanā un brīdināja, ka ASV var “piespiedu kārtā militāri pabeigt darbu” – tādā gadījumā “Islāma Republika Irāna vairs nepastāvēs”.

Apšaude sākās, kad ceturtdien Irānas drons trieca kravas kuģi pie Omānas krastiem, bet ASV militārie spēki atbildēja. Kuģu satiksme šaurumā pēdējās 72 stundās pieauga, lai gan zem vidējā līmeņa.

Pagājušajā nedēļā Izraēla un Libāna parakstīja pamatvienošanos, lai izbeigtu kaujas ar Irānas atbalstīto Hezbollah, bet vienošanās neietver Irānu vai Hezbollah. Svētdien Irānas ārlietu ministrs atkārtoti aicināja ASV piespiest Izraēlu pārtraukt uzbrukumus un izvest karaspēku. Izraēla okupē aptuveni 600 kvadrātkilometrus Dienvidlibānā, ko tā sauc par drošības buferzonu. Hezbollah līderis sestdien paziņoja, ka grupa turpinās cīņu, līdz Izraēla atkāpsies. Irānas parlamenta spīkers Muhameds Bāgers Galibafs aicināja jaunizveidoto “konflikta kontroles vienību” no Irānas, ASV un Libānas tikties pēc iespējas ātrāk.

Svētdienas rītā pa triecienu skāra Dienvidlibānu, bet Hezbollah kaujinieki nogalināja Izraēlas karavīru. Izraēla vēlāk apšaudīja Abdinas ciematu Sīrijas dienvidos, liekot iedzīvotājiem bēgt. 2024. gada decembrī Izraēla sagrāba ANO kontrolētu buferzonu Sīrijas dienvidos, sākotnēji to saucot par pagaidu, bet tagad plāno to okupēt uz nenoteiktu laiku.