Īrijas graudaugu audzētāji tiksies ar lauksaimniecības ministru par 2027. gada budžetu
Īrijas Lauksaimnieku asociācijas graudkopības komiteja tuvākajās dienās tiksies ar lauksaimniecības ministru Mārtinu Heidonu, lai pārrunātu 2027. gada budžeta rezultātus. Nozare vēlas ātru atbalsta izmaksu un ilgtermiņa finansējuma apņemšanos.
Īrijas Lauksaimnieku asociācijas (IFA) Nacionālā graudkopības komiteja tuvāko dienu laikā tiksies ar Īrijas lauksaimniecības ministru Mārtinu Heidonu (Martin Heydon). Sarunā puses pārrunās 2027. gada valsts budžeta rezultātus, kas skar augkopības nozari. Tas ir svarīgi, jo graudu audzētāji joprojām saskaras ar naudas plūsmas spiedienu un ilgstošu ekonomisko krīzi.
Komitejas vadītājs Džons Mērfijs (John Murphy) norādīja, ka tikšanās būtu jārīko agrāk, taču ministrs bijis ļoti aizņemts, jo Īrija šobrīd prezidē Eiropas Savienības Padomē.
Prasības par finansējumu
- gada budžetā valdība atkal piešķīrusi 30 miljonus eiro speciālai augkopības ilgtspējas atbalsta shēmai (Tillage Sustainability Support Scheme). Lauksaimnieku organizācija vēlas, lai šie līdzekļi tiktu izmaksāti pēc iespējas ātrāk. Mērfija ieskatā pasākums palīdzēs graudkopjiem tikt galā ar nepārtraukto naudas plūsmas spiedienu.
Viņš piebilda, ka joprojām nepieciešama daudzgadu finansējuma apņemšanās 65 miljonu eiro apmērā, lai pasargātu nozari no ekonomiskās krīzes, kas turpinās jau četras sezonas. Bez tā, pēc viņa domām, ir maz cerību sasniegt valdības paša izvirzīto mērķi — 400 000 hektāru augkopības platību Īrijā līdz 2030. gadam.
Komitejas prioritāte ir arī jauna Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) reformas vienošanās. Mērfijs aģentūrai Agriland norādīja, ka vislabāka iespējamā finansējuma nodrošināšana ir komitejas galvenais mērķis.
Ražas izredzes
Kaut arī graudkopjus nodarbina starptautisko tirgu un politikas notikumi, tiek atzīmēts teicams 2026./2027. audzēšanas gada sākums. Visi ziemas graudaugi un rapši iesēti gandrīz ideālos apstākļos, augšanas tempi pēc sēšanas ir izcili, bet nepieciešamie ravēšanas un citi lauka darbi veikti laikus.
Avots norāda, ka 2026. gadā galvenais secinājums bijis tāds, ka rentabilitāti nosaka galaražas apjoms, nevis cenas. Tiek cerēts, ka nākamvasar raža varētu būt ļoti laba.
Ja KLP ietvaros valstu valdībām tiks dota lielāka rīcības brīvība ieviest mērķtiecīgākus nacionālos atbalsta pasākumus, tas varētu būt pozitīvs pavērsiens Īrijas lauksaimniecībai, tostarp augkopības nozares spējas sasniegt 2030. gada klimata mērķus.
