Isamaa frakcijas vadītājs: paraksta nedošana Madizes atbalstam bija apzināta izvēle
Isamaa frakcijas vadītājs Helirs-Valdors Sēders noliedza runas par tehniskām grūtībām, kāpēc nav parakstījis Ülles Madizes izvirzīšanu par Igaunijas prezidentu, uzsverot, ka tā bijusi apzināta izvēle. Viņš atteicās atklāt, kā balsos Rīgikogu prezidenta vēlēšanās.
Isamaa parlamentārās frakcijas vadītājs Helirs-Valdors Sēders noraidījis apgalvojumus, ka viņš neesot parakstījis Ülles Madizes izvirzīšanu prezidenta amatam tehnisku iemeslu dēļ. Raidījumā "Reporteritund" Vikerraadio viņš to nosauca par apmelojumu un lūdza premjerministru neizplatīt šādas baumas preses konferencēs.
Bez Sēdera parakstu Madizes atbalstam nav devuši arī sociāldemokrāte Zuleiha Ismailova un Isamaa deputāts Prīts Sibuls, lai gan viņu partijas atbalsta Madizi.
Konstitūcijas princips
Sēders norādīja, ka rīkojas saskaņā ar Satversmi un seko pašas kandidātes nostājai par neatkarību un objektivitāti. Viņš uzsvēra, ka prezidenta vēlēšanās katrs Rīgikogu deputāts piedalās patstāvīgi un pats pieņem lēmumu par savu balsojumu, savukārt kandidātus var izvirzīt tikai atsevišķi deputāti, nevis partijas, frakcijas vai komisijas.
Sēders atzina, ka lēmums neparakstīt Madizes izvirzīšanu bijis viņa apzināta izvēle, un piebilda, ka partiju paziņojumi par konkrēta kandidāta izvirzīšanu ir pretrunā ar Satversmi. Tā kā balsojums ir slepens, viņš nepaskaidros savu lēmumu ne pirms, ne pēc balsošanas.
Viņš atgādināja, ka arī iepriekšējās prezidenta vēlēšanās bijuši negaidīti rezultāti, un uzsvēra, ka pat ja izvirzīšanu atbalstījuši 75 deputāti, nav skaidrs, cik balsu kandidāts saņems vēlēšanās — tas paliek katra deputāta personīga izvēle.
Diskusija par tiešām vēlēšanām
Sēders pauda viedokli, ka arī pie prezidenta tiešas vēlēšanas kandidāti veidotos līdzīgi kā tagad. EKRE deputāts Rains Epners savukārt atbalstīja ideju par tautas tiešu prezidenta vēlēšanu, norādot, ka tas nebūt neprasītu mainīt prezidenta pilnvaras.
Centristiskās partijas deputāts Pēters Ernits apstiprināja, ka piedalīsies 2. septembra prezidenta vēlēšanās, neraugoties uz signāliem par iespējamu centristu atturēšanos.
