Islandē referendumā par ES sarunu atsākšanu iznākums joprojām neskaidrs
Islandē notiek ārkārtīgi cieša referenduma balsu skaitīšana par pievienošanās sarunu atsākšanu ar Eiropas Savienību, kur starpība starp abām pusēm ir tikai dažus simtus balsu. Debates galvenokārt vērsušās ap zvejniecības nozares nākotni, nevis drošības jautājumiem.
Islandē turpinās balsu skaitīšana referendumā par to, vai valstij būtu jāatsāk pievienošanās sarunas ar Eiropas Savienību, un rezultāts joprojām ir neskaidrs. Saskaņā ar sabiedriskā raidorganizācija RUV sniegto informāciju, pēc 153 197 no aptuveni 270 000 balsstiesīgo balsu saskaitīšanas 50,1% balsotāju noraidījuši valdības priekšlikumu, bet 49,9% to atbalstījuši — starpība ir vien 435 balsis.
Premjerministres Kristrūnas Frostadotīres vadītā centriski kreisā valdība bija solījusi referendumu rīkot līdz 2027. gadam, taču balsojumu paātrināja starptautisko spriedzes pieaugums, tostarp ASV prezidenta Donalda Trampa izteiktie draudi attiecībā uz Grenlandi. Tomēr diskusijas Islandē, kurā dzīvo gandrīz 400 000 iedzīvotāju, galvenokārt koncentrējās nevis ap drošības jautājumiem, bet gan ap zvejniecības nozari.
Zvejniecība kā galvenais strīda avots
Islande jau ir Eiropas Savienības vienotā tirgus un Šengenas zonas dalībniece, taču pilna dalība novestu pie iekļaušanas ES muitas savienībā un galarezultātā arī pie eiro ieviešanas. Valsts pirmo reizi iesniedza pieteikumu dalībai ES 2009. gadā pēc 2008. gada finanšu krīzes un valsts banku sistēmas sabrukuma, taču sarunas tika apturētas, kad 2013. gadā pie varas nāca eiroskeptiska valdība.
Zivju un jūras produktu nozare veido gandrīz 40% no Islandes eksporta, un daudzi pret sarunu atsākšanu balsojušie iedzīvotāji baidās, ka ES kopējā zivsaimniecības politika ierobežotu valsts kontroli pār saviem zvejas ūdeņiem.
Referendums neizšķirs galīgo jautājumu
Balsojuma jautājums skanēja: vai Islandei būtu jāatsāk pievienošanās sarunas ar ES. Pat pozitīvas atbildes gadījumā tas nenozīmētu galīgu lēmumu par iestāšanos — tas tiktu apstiprināts vēl vienā referendumā. Savukārt noraidošs balsojums neliegtu iespēju sarunas atsākt nākotnē.
Lai gan kampaņā dominēja ekonomiskie jautājumi, tika pieminētas arī drošības bažas. Islande ir NATO dibinātājvalsts, taču tai nav armijas, un tā paļaujas uz sabiedroto aizsardzību. Valsts ir atbalstījusi Ukrainu Krievijas iebrukuma laikā, un amatpersonas pauda satraukumu par Krievijas pastiprināto militāro manevrēšanu jūrā netālu no salas.
