Islandes iedzīvotāji referendumā noraida sarunu atsākšanu par iestāšanos ES
Islandē notikušajā referendumā vairākums balsotāju iebilda pret sarunu atsākšanu par valsts iestāšanos Eiropas Savienībā. Galīgie rezultāti vēl nav apstiprināti, taču pretinieku pārsvars ir pietiekami liels, lai iznākumu vairs nemainītu.
Islandē rīkotajā tautas nobalsošanā iedzīvotāji lēma, vai valstij būtu jāatsāk sarunas par pievienošanos Eiropas Savienībai. Kā vēsta raidorganizācija RUV, pēc balsu saskaitīšanas piecos no sešiem vēlēšanu apgabaliem par sarunu atsākšanu izteicās 47,2% vēlētāju, bet pret – 52,5%. Lai gan pēdējā apgabala rezultāti vēl nav zināmi, tie vairs nevar dot pietiekamu pārsvaru sarunu atbalstītājiem.
Kā norāda Euronews, sākotnēji pārsvarā bija atsākšanas atbalstītāji, jo pirmie tika saskaitīti balsojumi galvaspilsētā Reikjavīkā, kur iedzīvotāji ir noskaņoti labvēlīgāk pret ES integrāciju. Tomēr, ienākot datiem no lauku apgabaliem valsts ziemeļrietumos un dienvidos, kur dominē pretēja nostāja, kopējais rezultāts mainījās. Lauku reģionu iedzīvotāji tradicionāli ir skeptiskāki pret ES dēļ bažām par zvejniecības un lauksaimniecības nozari.
Iestāšanās vēsture
Islande pieteikumu dalībai ES iesniedza 2009. gadā finanšu krīzes laikā, kad bankrotēja trīs valsts lielākās bankas. Tomēr 2013. gada decembrī valdība sarunas iesaldēja, jo Islandes ekonomika strauji atlaba. 2015. gadā Reikjavīka lūdza vairs neuzskatīt valsti par ES kandidātvalsti.
Valdošā koalīcija sākotnēji solīja rīkot referendumu līdz 2027. gadam, taču vēlāk nolēma procesu paātrināt ģeopolitisko satricinājumu apstākļos, tostarp pēc ASV lēmuma noteikt Islandei muitas tarifus un Donalda Trampa draudiem anektēt Grenlandi.
