Islandes vēlētāji noraida ciešākas saites ar ES; jautājums par paplašināšanos paliek atklāts
Islandes vēlētāji referendumā noraidījuši ciešākas saites ar ES — gandrīz 53% balsojuši pret. Raidījumā vērtēts, vai Islandes noraidījums var ietekmēt ES paplašināšanās plānus.
Referendumā Islandē balsstiesīgie noraidījuši ideju atsākt sarunas par valsts dalību Eiropas Savienībā (ES). Saskaņā ar rezultātiem gandrīz 53% vēlētāju balsojuši pret ciešākas sadarbības veidošanu ar Briseli.
Islande tādējādi pieslejas citām turīgām Eiropas valstīm, kuras ilgstoši izvēlējušās palikt ārpus ES. Norvēģija un Šveice šajā ziņā minētas kā piemērs valstīm, kuras nevēlas kļūt par bloka pilntiesīgām dalībvalstīm.
Šāds lēmums aktualizē jautājumu par to, kāda ir ES pievilcība un nākotne. Politisko aprindu, galvenokārt labējo spēku, pārstāvji bieži apgalvo, ka dalību ES vēloties tikai mazāk turīgas valstis, kuras cer gūt ekonomiskus labumus un citas priekšrocības. Taču jautājums par šā apgalvojuma pamatotību paliek atklāts.
Notikums liek arī pārdomāt to, vai pašreizējie Eiropas Savienības paplašināšanās plāni vēl ir dzīvotspējīgi. Islandes teiktais nē var nozīmēt sarežģījumus Briseles ambīcijām, bet iespējams, tas ir tikai pagaidu šķērslis.
Jautājuma analīzei veltīts raidījums, ko veidojusi Eiropas sabiedriskā raidorganizācija ARTE. To publicē desmit valodās sadarbībā ar vairākiem medijiem, tostarp Spānijas El País, Polijas Gazeta Wyborcza, Itālijas Internazionale, Grieķijas Kathimerini, Beļģijas Le Soir, Ungārijas Telex, Latvijas Ir, Balkan Insight un Rumānijas Sinopsis. Projektu finansē Eiropas Savienība no European Media Platforms līdzekļiem.
