Īstermiņa ārvalstu viesstrādnieku skaits Igaunijā samazinās; lielākā daļa strādā lauksaimniecībā
Šogad Igaunijā ieradušies 2396 īstermiņa viesstrādnieki, kas ir ievērojami mazāk nekā iepriekšējos gados. Lielākā daļa strādā lauksaimniecībā, galvenokārt no Ukrainas, Moldovas un Uzbekistānas.
Igaunijas Policijas un robežsardzes pārvaldes dati liecina, ka īstermiņa ārvalstu darbaspēka piesaiste valstī samazinās. Līdz 2025. gada 29. jūnijam izsniegtas 2396 īstermiņa darba atļaujas, kamēr 2024. gadā tās bija 5379, bet 2023. gadā – 4980.
Galvenās izcelsmes valstis ir Ukraina, Moldova, Uzbekistāna, Indija un Gruzija. Pēdējos trīs gados vērojama skaidra sezonalitāte – pieteikumu skaits strauji aug martā un samazinās rudens sākumā, kas norāda uz sezonas darbiem, galvenokārt lauksaimniecībā. Pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā daudzi strādnieki ieradās arī no Baltkrievijas, taču tagad šī plūsma ir apturēta.
Igaunijas Dārzkopības asociācijas vadītājs Raimonds Strastins skaidro, ka ogu audzētāji paši atrod sezonas strādniekus, bieži vien caur ieteikumiem no Ukrainas un Moldovas. Tomēr cilvēki mainās – kāds saslimst, cits dodas uz valstīm ar augstāku atalgojumu, tāpēc strādniekus kļūst arvien grūtāk atrast. Birokrātija un drošības pārbaudes rada papildu kavējumus; piemēram, karadarbības dēļ ir sarežģīti iegūt izglītības diplomus, kas nepieciešami atļauju saņemšanai. Pēdējā laikā Policijas un robežsardzes pārvalde sākusi apstrādāt pieteikumus ātrāk.
Vietējo sezonas strādnieku trūkums ir galvenais iemesls, kāpēc lauksaimnieki izmanto ārvalstu darbaspēku. Strastins norāda, ka daudzi vietējie iedzīvotāji vasaras laikā labprātāk atpūšas, nevis strādā laukā agri no rīta vai vakaros, kad ogu lasīšana ir atkarīga no laikapstākļiem. Šogad raža ir pieticīga – smagās lietavas appludinājušas laukus, apgrūtinot piekļuvi ogām.
