ISW: Krievija veido jaunas dronu palaišanas vietas, kas varētu tikt vērstas arī pret NATO
Domnīca ISW ziņo, ka Krievija gar robežu ar Ukrainu un Baltkrieviju izbūvējusi vairākas desmitas jaunu dronu palaišanas sliežu, ko varētu izmantot ne tikai triecienos Ukrainai, bet potenciāli arī pret NATO valstīm.
ASV bāzētā domnīca "Institute for the Study of War" (ISW) savā ikdienas frontes situācijas apskatā norāda, ka Krievija paplašina tālas darbības trieciendronu palaišanas infrastruktūru gar robežu ar Ukrainu un Baltkrieviju. Analītiķi atsaucas uz britu laikraksta "The Telegraph" 16. augustā publicēto informāciju, saskaņā ar kuru Krievija desmit dažādās vietās izbūvējusi 59 jaunas dronu palaišanas sliedes, un katrā no šīm bāzēm iespējams izvietot vairāk nekā 1000 dronu.
Garākas sliedes reaktīvajiem dronu modeļiem
Apmēram 20 no jaunajām sliedēm ir īpaši garas, kas liecina, ka tās paredzētas reaktīvo trieciendronu "Geran-4" un "Geran-5" palaišanai. Šo dronu darbības rādiuss atbilstoši ir 450–850 kilometri un 950–1000 kilometri. ISW skaidro, ka Krievijas rietumos būvētās jaunās bāzes, visticamāk, paredzētas, lai palielinātu spēju vienlaikus raidīt lielākas dronu zalves regulāro triecienu ietvaros pa visu Ukrainas teritoriju. Reaktīvos dronus ar lielāku ātrumu Krievija, domājams, plāno izmantot triecieniem Ukrainas rietumos, lai vieglāk pārvarētu valsts pretgaisa aizsardzības sistēmas.
Iespējama infrastruktūras aizsardzība
Pēc analītiķu domām, palaišanas vietu pārcelšana uz Krievijas rietumu daļu var būt saistīta arī ar mēģinājumu pasargāt dronu infrastruktūru no Ukrainas spēku uzbrukumiem, kas pēdējā laikā sekmīgi trāpījuši pa palaišanas vietām okupētajās teritorijās. Alternatīvu bāzu izveide dziļāk Krievijas teritorijā varētu padarīt tās noturīgākas pret šādiem triecieniem. ISW arī pieļauj, ka jauno bāzu darbībai Krievija varētu izmantot pašas veidoto satelītsakaru sistēmu "Rassvet".
Iespējams risks NATO
ISW savā ziņojumā secina, ka jaunās dronu bāzes varētu kalpot arī iespējamiem nākotnes triecieniem pret NATO, ja Kremlis par to izlemtu — bāzu izvietojums nodrošinātu iespēju vienlaikus palaist vairāk dronu un sasniegt mērķus NATO teritorijā. Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā turpinās kopš 2022. gada 24. februāra, savukārt karš pret Ukrainu norisinās kopš 2014. gada, kad Krievija okupēja Krimu un sāka karadarbību Donbasā.
