Itālija ierosina atbrīvot digitālā eiro maksājumus līdz 10 eiro no maksām
Itālija Briseles sarunās ierosinājusi neiekasēt maksu par digitālā eiro darījumiem līdz 10 eiro, lai atbalstītu mazos tirgotājus. Priekšlikumu labvēlīgi vērtē Eiropas Centrālā banka.
Itālija ir izvirzījusi priekšlikumu, kas paredz atbrīvot no maksām digitālā eiro darījumus, kuru vērtība nepārsniedz 10 eiro. Kā Euronews vēstīts, atsaucoties uz avotiem un dokumentiem, iniciatīva vērsta uz mazo uzņēmumu atbalstīšanu, un to labvēlīgi vērtē centrālo banku aprindas, tostarp Eiropas Centrālā banka (ECB).
Digitālais eiro ir plānots kā skaidras naudas papildinātājs, un ECB cer, ka pirmā emisija varētu notikt 2029. gadā, ja vien šogad tiks pieņemts nepieciešamais regulējums. Tā kā Eiropa lielā mērā paļaujas uz ASV maksājumu sistēmām, piemēram, Visa un Mastercard, ES cenšas panākt lielāku stratēģisko autonomiju maksājumu jomā, un digitālais eiro tiek uzskatīts par vienu no risinājumiem.
Digitālajam eiro būs likumīga maksāšanas līdzekļa statuss, tāpēc tirgotājiem tas parasti būs jāpieņem, izņemot atsevišķus gadījumus. Tādēļ likumdevēji šobrīd risina sarunas par to, kā maksas jāsadala starp tirgus dalībniekiem, lai mazie tirgotāji necietētu no jaunās digitālās valūtas ieviešanas.
Kompensācijas modelis un turējuma limiti
Maksu sadalījums starp tirgus dalībniekiem, tā sauktais "kompensācijas modelis", ir viens no jutīgākajiem sarunu jautājumiem Briselē līdzās "turējuma limitiem" — maksimālajai digitālā eiro summai, ko drīkst glabāt vienā maciņā.
Anonīms ES diplomāts skaidroja, ka priekšlikums paredz maksas griestus zemas vērtības darījumiem līdz 0,02 eiro, kas īpaši attiektos uz mazajiem tirgotājiem, taču tiek apsvērta arī iespēja noteikt nulles maksu, jo praksē rezultāts būtu līdzīgs. Šāds risinājums arī vienkāršotu regulējumu.
Saskaņā ar sarunās iesaistīto pušu dokumentiem maksu shēma būtu pagaidu risinājums, ļaujot ECB savākt pietiekami daudz datu, pirms tiek piedāvāts jauns modelis. Nepieciešamību pēc labākiem datiem par maksājumu maksām uzsvērusi arī Eiropas Revīzijas palāta, kas 2025. gada ziņojumā secināja, ka Eiropas Komisijai trūkst datu par tirgotāju apkalpošanas maksām, lai efektīvi uzraudzītu esošo cenu regulējumu ietekmi.
Dokumenti liecina, ka mazie tirgotāji parasti maksā augstākas maksas nekā lielie uzņēmumi, jo tiem ir vājāka sarunu pozīcija ar starptautiskajām maksājumu sistēmām. Saskaņā ar ECB analīzi mazie tirgotāji var maksāt trīs līdz četras reizes vairāk maksu nekā lielie tirgotāji. Jautājumu tālāk vērtēs dalībvalstis, Eiropas Parlaments un Eiropas Komisija nākamajā sarunu kārtā Briselē, kas notiks ceturtdien, 10. septembrī.
