Itālija pēc nekārtībām Milānā nosūtīs 500 papildu karavīru un pastiprinās sodus

Itālijas valdība otrdien paziņoja par jauniem drošības pasākumiem pēc vardarbīgām nekārtībām Milānas centrā, kur iepriekšējā nedēļas nnogalē jaunieši, tostarp daudzi nepilngadīgie, izlaupīja veikalus un dedzināja īpašumu. Valdības dekrēts paredz līdz gada beigām uz Milānu nosūtīt papildu 500 karavīru, kā arī pastiprināt atbildību par protestos nodarītajiem zaudējumiem.

Premjerministre Džordža Meloni sociālajos tīklos publicētā video teica, ka tik daudz jauniešu klātbūtne nekārtībās ir “sāpīga un biedējoša”. Pēc viņas vārdiem, jaunieši ieradās laukumā, lai demolētu, zagtu un to filmētu, un šī parādība jārisina nopietni, lai šādi attēli netiktu atdarināti.

Ko paredz dekrēts

Dekrēts ievieš jaunu noziedzīgu nodarījumu – vardarbīgu dalību demonstrācijā. Par to draud līdz pieciem gadiem cietumā un naudas sods līdz 20 000 eiro. Sodi pieaug, ja pārkāpēji aizsedz sejas vai kāds guvis ievainojumus.

Protestētājiem būs jāsedz nodarītie materiālie zaudējumi, bet par nepilngadīgo radītajiem postījumiem atbildēs vecāki. Turklāt ikviens, kas vecāks par 14 gadiem, automātiski tiks uzskatīts par spējīgu saprast savas darbības, ja nebūs pierādīts pretējais. Līdz šim to katrā gadījumā noteica tiesnesis. Meloni solīja arī papildu vietas apcietinājuma iestādēs un vairāk tiesnešu nepilngadīgo tiesu sistēmā. Dekrēts parlamentam jāapstiprina kā likums 60 dienu laikā.

Kas notika Milānā

Sestdien Milānas centrā nekārtību dalībnieki, no kuriem daudzi bija aizsedzis sejas, sadursmēs ar policiju izlaupīja veikalus un aizdedzināja īpašumu. Policija izmantoja ūdens lielgabalus un asaru gāzi. Vardarbība turpinājās arī svētdien; varasiestādes ziņo, ka divu dienu laikā ievainoti vairāk nekā 100 policistu.

Milānas policija norādīja, ka sestdienas vakara nekārtībās piedalījās 2000 jauniešu, tostarp daudz naturalizēto itāliešu, kuru vecāki ir ārzemnieki, kā arī ārvalstnieki. No aptuveni 50 aizturētajiem vairāk nekā 30 ir nepilngadīgie.

Nekārtības notika vienlaikus ar valsts mēroga demonstrācijām kaimiņvalstī Francijā pret dzīves dārdzības kāpumu un par atbalstu vidusskolēnu prasībām. Arī tur policija pret vardarbīgiem protestētājiem izmantoja asaru gāzi un ūdens lielgabalus.