Itālijas parlaments galīgi apstiprina vēlēšanu likuma pārmaiņas ar bonusa mandātiem
Itālijas parlaments galīgi apstiprinājis vēlēšanu sistēmas pārmaiņas, kas paredz bonusa mandātus koalīcijai ar visvairāk balsu. Opozīcija uzskata, ka grozījumi kalpo premjerministres Džordžas Meloni interesēm, un plāno tos apstrīdēt Konstitucionālajā tiesā.
Itālijas parlaments galīgi apstiprinājis strīdīgo vēlēšanu likuma reformu, ko kritiķi vērtē kā mēģinājumu palielināt Džordžas Meloni izredzes saglabāt varu nākamgad gaidāmajās vēlēšanās. Apakšnamā aizklātā balsojumā grozījumus atbalstīja 227 deputāti, pret bija 164.
Ko paredz jaunā sistēma
Reforma ievieš pilnībā proporcionālu modeli, kurā papildu jeb bonusa mandāti tiek piešķirti koalīcijai, kas iegūst visvairāk balsu. Lai tos saņemtu, koalīcijai jāsasniedz 42 % balsu slieksnis. Vēl viena strīdīga prasība ir tāda, ka partijām un apvienībām krietni pirms vispārējām vēlēšanām jāpublisko valdības programma un jānosauc savs premjerministra kandidāts.
Meloni apgalvo, ka jaunā kārtība nodrošinās lielāku politisko stabilitāti. Opozīcijas partijas turpretī uzskata, ka tā galvenokārt kalpo pie varas esošo interesēm. Pēc rezultāta paziņošanas opozīcijas politiķi pacēla plakātus, kuros likums nodēvēts par “krāpšanu” un “blēdību”. Opozīcija solījusi lēmumu apstrīdēt Konstitucionālajā tiesā, norādot, ka bonusa mandātu elements izkropļo vēlētāju pārstāvību.
Koalīcijas vienotība un opozīcijas šķelšanās
Meloni, kuras vadītā ultralabējā partija Itālijas brāļi, šo balsojumu pasludinājusi par pārbaudījumu valdošajai labējai koalīcijai. Viņa brīdināja sabiedroto, tostarp Forza Italia un Līgas, deputātus, ka sakāves gadījumā valdību gaidītu krīze. Koalīcijā ir spriedze, tā pēdējos mēnešos piedzīvojusi neveiksmes, un to apdraud jaunā galēji labējā konkurenta Roberto Vannači un viņa partijas Futuro Nazionale uzplaukums. Taču koalīcija demonstrējusi vienotību, un septembra sākumā tā kļuva par ilgāk strādājušo Itālijas valdību kopš Otrā pasaules kara. Savukārt Demokrātiskās partijas vadītā kreiso apvienība ir ļoti šķelta, tai nav skaidra līdera vai programmas.
Meloni sociālajos tīklos norādīja, ka rezultāts ir atbilde tiem, kas vēlējušies redzēt koalīciju sašķeltu. Demokrātiskās partijas līdere Eli Šleina uzskata, ka valdošā apvienība mainīja sistēmu, jo baidās zaudēt nākamās vēlēšanas. Tās oficiāli paredzētas līdz 2027. gada oktobrim, taču var notikt jau aprīlī vai maijā.
Ipsos Doxa nesenā aptauja liecina, ka opozīcija varētu sasniegt 42 % slieksni, ja pārvarētu iekšējās domstarpības un pārliecinātu apvienoties divas mazas radikālās partijas.
