Iveta Graudiņa: kā mazie uzņēmēji un latgaliešu valoda var iegūt vietu sociālajos medijos
Bijusī Rēzeknes Augstskolas pasniedzēja Iveta Graudiņa intervijā stāsta, kā video saturs un tā dēvētās "runājošās galvas" var palīdzēt maziem un solo uzņēmējiem veidot attiecības ar klientiem, kā arī pakāpeniski ienest sabiedrībā latgaliešu valodu. Viņa uzsver arī nepieciešamību Latgalē vairāk sadarboties, nevis konkurēt.

Iveta Graudiņa, kas ilgus gadus strādājusi par Rēzeknes Augstskolas pasniedzēju un publiskās runas treneri, pēdējā laikā sevi dēvē par "runājošo galvu" režisori un vietējiem uzņēmējiem piedāvā tā sauktos runas sprintus. Intervijā viņa skaidro, kā nonākusi pie šīs nodarbes pēc vairāk nekā 25 gadiem augstākajā izglītībā, kad radusies vēlme sameklēt jaunu identitāti ārpus darba vietas.
Video saturs kā attiecību veidošanas rīks
Graudiņa uzskata, ka sociālie mediji un video saturs mazajiem un solo uzņēmējiem, kuriem nav sava mārketinga departamenta, ir viena no lielākajām iespējām sasniegt klientus. Viņasprāt, pārdošana bieži tiek uztverta kā uzbāzīga izcelšanās, taču patiesībā video veido tā sauktās parasociālās attiecības – skatītāji sāk uztvert regulāri redzētu cilvēku kā paziņu, kas vēlāk var pāraugt uzticībā un pirkumā.
Kāpēc trūkst pārliecības
Pēc viņas domām, daudziem cilvēkiem trūkst pārliecības publiski runāt par saviem sasniegumiem, jo valda bailes no citu vērtējuma. Graudiņa saista šo problēmu arī ar sabiedrībā trūkstošu sarunāšanos un kopā būšanas paradumiem, ko agrāk aizpildīja tikšanās klātienē, bet tagad daļēji aizstāj sociālie mediji.
Latgaliešu valoda sociālajos tīklos
Graudiņa atzīst, ka savā saturā latgaliešu valodu izmanto reti, jo galvenā mērķauditorija ir plašāka un starptautiska. Tomēr viņa redz iespēju pakāpeniski iepazīstināt sekotājus ar valodu pēc tam, kad ir izveidota uzticība, piemēram, tūrisma jomā piedāvājot latgaliešu valodas nodarbības.
Sadarbība vietā konkurencei
Runājot par reģiona attīstību, Graudiņa uzsver, ka Latgalē trūkst platformu, kur tikties maziem un solo uzņēmējiem, lai atbalstītu viens otru mārketingā un pārdošanā. Viņa min starptautisko tīklošanās organizāciju BNI kā piemēru, taču norāda, ka tās dalības maksa vietējam tirgum ir pārāk dārga, tāpēc nepieciešama lokāla alternatīva, kas balstīta sadarbībā, nevis konkurencē.


