Izglītība, Barselona un basku kultūra: kāpēc Spānija dominē futbolā

Spānijas vīriešu futbola izlase ir kļuvusi par dominējošu spēku pasaules futbolā — pēdējos desmit lielajos turnīros tā uzvarējusi piecos, un pirms sestdienas Nāciju līgas spēles pret Angliju Vemblija stadionā komanda ir 38 spēļu garā neuzvarētā sērijā, kas ir starptautisks rekords. Pēdējais zaudējums bija 2024. gadā draudzības spēlē pret Kolumbiju.

Panākumi neaprobežojas tikai ar vīriešu pirmo izlasi — šajā pašā periodā Spānija izcīnījusi sešus U-19 un trīs U-21 Eiropas čempionātu titulus, kā arī 2023. gadā sieviešu pasaules čempionāta titulu. Kluba līmenī Spānijas komandas kopš 2009. gada izcīnījušas pusi no visiem pieejamajiem Čempionu līgas un Eiropas līgas tituliem.

Trīs panākumu pīlāri

Futbola eksperts Gijems Balage skaidro, ka Spānijas trenera kultūras panākumus veido trīs pīlāri. Pirmais — universitāšu izglītības sistēma, kas kopš 20. gadsimta 90. gadiem gatavojusi fiziskās sagatavotības un futbola trenerus ar dziļu izpratni par mācīšanās procesiem; daži no viņiem, piemēram, Rafa Beniess, vēlāk kļuvuši par ievērojamiem menedžeriem. Otrais pīlārs ir basku kultūra ar tās izcilo darba ētiku. Trešais — Barselonas ietekme, kas saistīta ar Johanu Krofu un viņa iedibināto taktisko revolūciju.

Barselonas akadēmijas "La Masia" absolventi veidoja astoņu spēlētāju kodolu gan 2010. gada pasaules čempionu, gan šā gada čempionu sastāvā. Barselona ar Krofu 1992. gadā izcīnīja pirmo Eiropas kausu, spēlējot "totālo futbolu", ko vēlāk attīstīja Peps Gvardiola, vadot klubu no 2008. līdz 2012. gadam un izcīnot trīs secīgus Spānijas čempionātus.

Basku reģions savukārt devis piecus spēlētājus pašreizējā pasaules čempionātam kvalificētajā sastāvā, tostarp Unai Simonu un Aimeriku Laportu. Basku treneri patlaban vada četrus no lielākajiem Anglijas klubiem — Mikelu Artetu "Arsenal", Unai Emerī "Aston Villa", Šabi Alonso "Chelsea" un Andoni Iraolu "Liverpool".