Izglītības digitalizācijai jāpāriet no tehnikas iegādes uz mācību procesa pilnveidi
Pedagogs uzsver, ka Latvijas skolu digitalizācija nedrīkst aprobežoties ar planšetdatoru vai datoru iegādi — nākamais posms ir digitālo platformu izmantošana personalizētam un uz izpratni orientētam mācību procesam.
Latvijas skolās digitālie mācību līdzekļi jau kļuvuši par ierastu praksi, un daļa mācību satura pieejama digitālā formātā, kamēr valsts un pašvaldības turpina attīstīt digitālo infrastruktūru. Tomēr pati par sevi digitalizācija vēl negarantē kvalitatīvāku mācību procesu — par to raksta izdevniecības "Skolas Vārds" mācību līdzekļu redaktors un autors žurnāla "Ir" viedokļa rakstā.
Izpratne, nevis vien iegaumēšana
Autors norāda, ka viens no galvenajiem izaicinājumiem skolā ir atšķirt formulas vai faktu iegaumēšanu no patiesas izpratnes — skolēns, kas mācījies no galvas, apjūk, saskaroties ar uzdevumu neierastā formā. Digitālās platformas varētu palīdzēt veidot dziļāku izpratni, piedāvājot dažādus skaidrojumus, risinājumu variantus un interaktīvus, ar skolēna ikdienu saistītus piemērus.
Pielāgošanās katram skolēnam
Tā kā skolēnu priekšzināšanas un mācīšanās temps atšķiras, platformas varētu automātiski piedāvāt atkārtot vielu tiem, kam trūkst pamatzināšanu, ļaujot pārējiem virzīties tālāk. Apkopojot datus par to, kuri uzdevumi sagādā grūtības, platformas varētu sniegt skolotājam pilnīgāku priekšstatu par katra skolēna progresu un savlaicīgi identificēt zināšanu robus — ar nosacījumu, ka dati tiek reāli izmantoti mācību pielāgošanai, nevis vienkārši uzkrāti.
Praktiski risinājumi un satura kvalitāte
Kā piemēru autors min izdevniecības platformu "Digiskola", kurā iespējams klausīties tekstu audio formātā un veikt piezīmes tieši digitālajā materiālā. Tāpat uzsvērts, ka mācību saturam jābūt uzticamam un programmai atbilstošam, savukārt simulācijas un vizuāli piemēri var palīdzēt izskaidrot sarežģītus procesus.
Fokusa maiņa nākamajiem gadiem
Autors aicina tuvāko piecu gadu laikā diskusiju par izglītības digitalizāciju pārvirzīt no tehnikas iepirkumiem un aizliegumu jautājumiem uz to, kuras prasmes efektīvāk apgūt kopā ar skolotāju un kur var palīdzēt digitālie rīki. Tehnoloģijām nevajadzētu aizstāt skolotāju, bet gan atbrīvot viņam laiku iedvesmošanai, skaidrošanai un kritiskās domāšanas attīstīšanai.
