Izraēla cīnās ar Hezbollah droniem un raķetēm no Libānas robežas
Izraēlas ziemeļu robeža ar Libānu ir pastāvīga spriedzes zona, kur Hezbollah ikdienā apšauda ebreju ciematus ar droniem un raķetēm. Konflikts ir cieši saistīts ar Irānu, kas finansē Hezbollah, un Izraēla uzskata, ka risinājums ir režīma maiņa Teherānā.
Izraēlas ziemeļos, pie robežas ar Libānu, notiek regulāras apšaudes. Teroristiskais grupējums Hezbollah, kas darbojas no Libānas teritorijas, ik dienas raidīt vidēji trīs līdz četras raķetes vai dronus uz Izraēlas ciemiem. Atšķirībā no Ukrainas, kur bezpilota lidaparāti lido stundām, no Libānas raidīts drons mērķi sasniedz minūtes laikā, atstājot iedzīvotājiem ļoti maz laika, lai nokļūtu patvertnēs.
Hezbollah ir vismaz 5000 kaujinieku, un tā izmanto civilās ēkas Libānas pierobežas ciematos ieroču glabāšanai un atbalsta punktu iekārtošanai. Lai gan daļa iedzīvotāju atbalsta grupējumu, daudzi ir spiesti piekāpties bruņotu vīru klātbūtnei. Libānas armija nespēj apkarot Hezbollah, jo tā ir legāli pārstāvēta parlamentā un valdībā, un armijas sastāvā ir daudz tās atbalstītāju. Tāpēc Izraēlai pašai jāveic pretterorisma operācijas, kas bieži izraisa civiliedzīvotāju upurus un starptautisku kritiku. Tomēr arī Izraēlas pusē ir zaudējumi – žurnālistu vizītes laikā vienā dienā krita četri karavīri.
Izraēla par savu lielāko ienaidnieku uzskata Irānu, kas finansē gan Hezbollah, gan Hamas. Izraēlieši baidās, ka Irānas kodolieroču iegūšana varētu novest pie viņu valsts iznīcināšanas. Tāpēc Izraēla atbalstīja ASV militāro kampaņu pret Irānu, cerot uz režīma maiņu Teherānā. Taču pat tas neatrisinātu dziļo naidu, ko daudzi palestīnieši izjūt pret ebrejiem. Gazas sektorā vismaz trešdaļa iedzīvotāju atbalsta Hamas, un naids tikai pieaug ar katru atbildes triecienu. Izraēlas eksperti min Vācijas denacifikāciju kā iespējamu modeli, taču pilnīga kontrole pār palestīniešu teritorijām nav iespējama. Neskatoties uz pastāvīgiem draudiem, izraēlieši ir pielāgojušies dzīvei konflikta apstākļos.
