Izraēlā sākušās parlamenta vēlēšanas pirmo reizi pēc 7. oktobra uzbrukuma

Izraēlā 27. oktobrī sākušās parlamenta — Knesetas — vēlēšanas. Tās ir pirmās kopš Hamas vadītā uzbrukuma 2023. gada 7. oktobrī, Izraēlas sekojošā kara Gazā un kara pret Irānu, ko valsts vērsusi kopā ar ASV. Daudzi izraēlieši šīs vēlēšanas dēvē par svarīgākajām valsts vēsturē, un plaši tiek uzskatīts, ka tās ir referendums par premjerministra Benjamina Netanjahu vadību pēc minētajiem uzbrukumiem.

Ko rāda aptaujas

Vairums aptauju liecina, ka 76 gadus vecā Netanjahu koalīcija zaudēs vairākumu 120 vietu Knesetā. Tomēr opozīcijas bloks, visticamāk, arī nesasniegs 61 mandātu, kas vajadzīgs valdības izveidei.

Netanjahu personīgie likmes

Netanjahu vada Izraēlas vēsturē visvairāk labējo valdību. Viņš tiesāts korupcijas lietās trīs atsevišķos procesos, kas turpinās. ASV prezidents Donalds Tramps aicinājis piešķirt Netanjahu iepriekšēju apžēlošanu un šajā sakarā rakstījis arī Izraēlas prezidentam Īcakam Hercogam.

Kara un reģionālā konflikta fons

Hamas kaujinieki 7. oktobrī no Gazas iebruka Izraēlā un nogalināja gandrīz 1200 cilvēku, galvenokārt civiliedzīvotājus. Izraēlas armijas uzbrukumā Gazai gājuši bojā vismaz 75 000 cilvēku; ANO komisija, akadēmiķi, juristi un cilvēktiesību organizācijas to atzinušas par genocīdu. Šogad notikušais karš pret Irānu izraisījis joprojām ilgstošu globālo enerģētikas krīzi, un tajā gājuši bojā tūkstošiem cilvēku, galvenokārt Libānā un Irānā.

Netanjahu valdības laikā krasi pieaugusi ekstrēmistu kolonistu vardarbība okupētajā Rietumkrastā. Apmetņu paplašināšana bijusi viens no viņa pārvēlēšanas kampaņas elementiem, taču tā arī veicina Izraēlas starptautisko izolāciju: daudzi tradicionālie sabiedrotie nosodījuši „kolonistu teroristus” un paziņojuši par sankciju plāniem.