Izraēlas prezidents sāk konsultācijas ar partijām pēc vēlēšanu strupceļa

Izraēlas prezidents Īcaks Hercogs trešdienas vakarā sāk konsultācijas ar parlamenta frakcijām, lai noskaidrotu, kuram deputātam uzticēt valdības veidošanu. Tas notiek pēc 27. oktobra Knesetā — Izraēlas 120 vietu parlamentā — notikušajām vēlēšanām, kurās neviena no lielākajām nometnēm nav ieguvusi vairākumu.

Premjerministra Benjamina Netanjahu labējā partija Likud kopā ar galēji labajiem un ultraortodoksālajiem sabiedrotajiem ieguva 53 mandātus. Gadava Eizenkota centriskā partija Yashar un trīs citas ebreju opozīcijas partijas viņa blokā kopā ieguva 48 vietas. Divas arābu vadītas apvienības — Apvienotais arābu saraksts un Apvienotais saraksts — kopā ieguva 19 vietas, kas ir nepieredzēti daudz; to ļāva panākt augstāka arābu vēlētāju aktivitāte. Tādējādi tās varētu izšķirt valdības likteni, taču gandrīz visas ebreju partijas pirms vēlēšanām apsolīja ar tām nesadarboties.

Prezidenta loma

Prezidenta amats Izraēlā lielā mērā ir ceremoniāls, taču pēc vēlēšanām viņš aicina kādu Knesata deputātu veidot valdību. Šai personai ir 28 dienas, un termiņu var pagarināt par 14 dienām. Prezidents var izvēlēties to, kuram, viņaprāt, ir vislielākās izredzes izveidot koalīciju, un tas nav obligāti lielākās partijas vadītājs.

Trešdien Hercogam oficiālos rezultātus Jeruzalemē pasniedza Centrālās vēlēšanu komitejas vadītājs tiesnesis Noams Zolbergs. Viņš brīdināja par mēģinājumiem apšaubīt rezultātu leģitimitāti. Hercogs mudināja frakcijas saprast, ka šobrīd ne visus solījumus var izpildīt, lai izvairītos no jaunām vēlēšanām.

Ārvalstu iejaukšanās apgalvojumi

Zolbergs sacīja, ka drošības dienesta Shin Bet dati liecina par plašu ārvalstu, daļēji naidīgu valstu, naudas ieplūšanu Izraēlā, un nepieciešama papildu izmeklēšana. Pagājušajā nedēļā Izraēlas mediji ziņoja, ka komitejai izvirzīts apgalvojums par Katara finansējumu arābu kkopienu vēlētāju aktivitātes veicināšanai; Katara ārlietu ministrija to kategoriski noliedza.

Nacionālās drošības ministrs Itamars Ben-Gvirs aicināja apcietināt visus arābu partiju līderus. Apvienotā saraksta vadītājs Jusufs Džabarīns to nosauca par mēģinājumu nozagt vēlēšanas. Ģenerālprokurore Gali Baharava-Miara noraidīja Shin Bet vadītāja Dāvida Zini prasību nopratināt četrus arābu politiķus, jo pierādījumi nav iesniegti. Hercogs nosodīja rasistiskus izteikumus pret arābu izraēliešiem, kuri veido apmēram piekto daļu iedzīvotāju.