Izstāde «No gaismas un tukšuma»: Andreja teksts par rīta gaismu istabā
Kultūras afišā publicēts paziņojums par izstādi «No gaismas un tukšuma» ar Andreja tekstu par rīta gaismu, laiku un atmiņām. Izstādes norises vieta un laiks ziņas avotā nav minēti.
Latvijas kultūras afišā publicēts paziņojums par izstādi «No gaismas un tukšuma». Avotā nav norādīta ne izstādes norises vieta, ne datumi, ne dalībnieku saraksts. Pieejams tikai teksts, kuru raksta Andrejs un kurš iezīmē izstādes noskaņu. Andreja uzvārds un loma izstādē tekstā nav precizēti.
Rīta gaisma istabā
Tekstā aprakstīts rīts, kas istabā ierodas lēni. Sākumā iesārtojas pretējā siena, pēc tam gaisma skar palodzi un grīdu. Sienas uzsūc gaismu un pārvērš to siltā baltā tonī, kurā jaušams putekļu piejaukums.
Autors min, ka gaisma istabu apciemo katru rītu un katrreiz no jauna iekrāso sienas. Toņi mainās no zeltainiem uz pienainiem un vēlāk gandrīz rozā. Gaismas plankumi tiek salīdzināti ar lauzta spoguļa gabaliem, no kuriem katrs glabā savu dienas mirkli.
Laiks un atmiņas
Andrejs raksta, ka šodiena ir tikai plāns krāsas slānis virs vakardienas, bet zem tā iezīmējas atmiņas, kas līdzinās vecām plaisām. Tās kļūst redzamas, kad gaisma krīt īstajā leņķī. Pēc autora domām, laiks nepazūd, bet kļūst caurspīdīgs, līdzīgi vecai akvareļglezna, kurā vairs nevar saskatīt robežu starp debesīm un sienu.
Teksta nobeigumā skaistums saistīts ar skatīšanos, gaidīšanu un spēju ļaut sev būt, kā arī ar nebaidīšanos pazust. Plašāku informāciju par izstādes saturu avots nesniedz.
