Jamaikas delegācija Londonā aizstāv petīciju karalim Čārlzam par verdzības reparācijām
Jamaikas delegācija, ko vada kultūras ministre Olīvija Grendža, iesniedza karalim Čārlzam petīciju, lūdzot Privāto padomi izvērtēt Lielbritānijas atbildību par verdzību. Britu valdība atkārtoti norādījusi, ka reparācijas nemaksās.
Londonā ieradusies augsta līmeņa Jamaikas delegācija, kas iesniegusi karalim Čārlzam petīciju par verdzības reparācijām. Vizīte sākās ar dievkalpojumu Briksitonas baptistu baznīcā, kur pieminēja 1781. gada Zong kuģa traģēdiju, kad vairāk nekā simts verdzībā turētu afrikāņu tika iemesti pār bortu, lai īpašnieki varētu saņemt apdrošināšanas atlīdzību.
Petīciju, ko atbalsta arī citu Karību jūras valstu vadītāji, iesniedza kultūras ministre Olīvija Grendža kopā ar juristiem un valsts reparāciju padomes locekļiem. Dokuments lūdz karali — kurš joprojām ir Jamaikas valsts galva — pieprasīt Privātās padomes juridisku atzinumu par trim jautājumiem: vai afrikāņu piespiedu pārvešana uz Jamaiku bija likumīga, vai tā uzskatāma par noziegumu pret cilvēci, un vai Lielbritānijai ir pienākums sniegt atlīdzību par verdzības sekām.
Juridiskais strīds
Bijušais Privātās padomes loceklis lords Sampšons petīcijas juridisko pamatojumu nosauca par "muļķībām", uzsverot, ka jautājums esot morāles un politikas, nevis tiesību joma. Savukārt Jamaikas juristi, tostarp Edvards Ficdžeralds un Hārdžs Narulla, aizstāv petīcijas likumību, atsaucoties uz 1833. gada Tiesu komitejas likumu, kas ļauj karalim nodot konstitucionālus jautājumus izskatīšanai Privātajā padomē.
Delegācija tikās ar diasporas kopienām, Apvienotās Karalistes politiķiem, baznīcas vadītājiem un Britu muzeju, no kura Jamaika pieprasa senlietu atdošanu. Tikšanās ar pašu karali nebija plānota — ministre Grendža skaidroja, ka gan pils, gan Privātā padome apstiprinājušas, ka pareizais process ir petīcijas iesniegšana pa pastu un e-pastu.
Leiboristu deputāte Bela Ribeiro-Adī uzsvēra, ka Jamaikai ir pilnas tiesības vērsties pie monarha saskaņā ar Anglijas likumiem. Lielbritānijas premjerministra Endrjū Bērnema pārstāvis atkārtoja valdības ilgstošo nostāju, ka valsts reparācijas nemaksās un nemaksās nākotnē. Jautājums var tikt aktualizēts arī gaidāmajā Sadraudzības valstu vadītāju sanāksmē Antigvā, kuru plānots apmeklēt karalim.
