Japāna atzīst nepieciešamību stiprināt pretdarbību spiegošanai pēc Krievijas 'spiegu midzeņa' atklājuma
Japānas valdība norāda, ka tā apzinās pieaugošo vajadzību uzlabot izlūkošanas apkarošanu pēc tam, kad ziņojumā atklāts, ka Krievija Japānu izmanto kā galveno spiegošanas un tehnoloģiju iegādes centru.
Japānas valdība atzinusi, ka ir nepieciešams uzlabot aizsardzību pret ārvalstu izlūkošanas darbībām pēc tam, kad laikraksts New York Times ziņoja, ka Krievija ir pārvērtusi Japānu par "spiegu midzeni" un nozīmīgu ieroču komponentu avotu.
Valdības galvenais pārstāvis Minoru Kihara pirmdien paziņoja, ka strauji mainīgajā drošības vidē pieaug nepieciešamība cīnīties pret ārvalstu izlūkošanas aktivitātēm, kas apdraud valsts nacionālo drošību. Viņš atteicās tieši komentēt NYT ziņojumu, bet norādīja, ka Tokija šo jautājumu risinās ar vēl lielāku stingrību.
Kihara piebilda, ka Japānas parlaments šogad apstiprinājis tiesību aktus, kas paver ceļu jaunas nacionālas institūcijas izveidei, lai koordinētu valsts sadrumstalotās izlūkošanas aktivitātes.
NYT ziņojumā, kas publicēts svētdien, tika norādīts, ka pateicoties "vājiem spiegošanas likumiem", Maskava izmanto Japānu kā galveno centru izlūkdatu vākšanai un divējāda lietojuma tehnoloģiju iegādei, kas nepieciešamas tās karam Ukrainā. Ziņojumā norādīts, ka 90% Krievijas raķešu un dronu satur Japānā ražotas detaļas, pamatojoties uz Ukrainas valdības aplēsēm.
Tāpat tiek apgalvots, ka Krievijas operācijas Japānā vada Krievijas izlūkdienesta darbinieks, kurš darbojas zem segas Krievijas aviokompānijas Aeroflot Tokijas birojā. Tā kā tiešie eksporta ierobežojumi uz Krieviju ir spēkā, iepirkumu tīkli izmanto starpniekfirmas un trešās valstis, piemēram, Vjetnamu, Uzbekistānu un Šrilanku, lai nogādātu detaļas Krievijā.
Ziņojumā uzsvērts, ka pēc pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gadā rietumvalstis izraidīja simtiem Krievijas spiegu, bet daudzi no viņiem pārcēlās uz Japānu, lai izmantotu tās plaukstošo tehnoloģiju nozari un vājos spiegošanas likumus, daļēji pēc Otrā pasaules kara ieviesto ierobežojumu dēļ.
Valdošās Liberāldemokrātiskās partijas deputāts un bijušais jurists, kurš izmeklējis rūpnieciskās spiegošanas lietas, Akihisa Šiozaki NYT sacīja, ka situācija rada krīzes sajūtu.
