Jārvama muiža Norra zaudē kultūras pieminekļa statusu unikālo interjeru iznīcināšanas dēļ
Norra muiža Jārvama apriņķī zaudējusi kultūras pieminekļa statusu pēc tam, kad patvaļīgos būvdarbos tika iznīcinātas retas sienu gleznojumi un citi vērtīgi elementi.
Norra muiža Jārvama apriņķī, kuras otrā stāva sienas kādreiz rotāja reti sienu gleznojumi, ar kultūras ministra rīkojumu ir zaudējusi kultūras pieminekļa statusu. Lēmums pieņemts tāpēc, ka patvaļīgu būvdarbu laikā tika iznīcinātas unikālās sienu gleznojumi, ornaments, krāsnis un citi vērtīgi elementi.
Kultūras ministre Heidī Purga parakstīja rīkojumu pagājušajā nedēļā, konstatējot, ka muižas galvenā ēka vairs neatbilst kultūras pieminekļa kritērijiem un valsts aizsardzība vairs nav pamatota. Priekšlikumu atcelt statusu bija iesniegusi arī Senlietu aizsardzības departamenta Muižu mantojuma darba grupa, kas objektu personīgi apskatīja.
Divstāvu klasicisma stila galvenā ēka tika uzcelta 1792. gadā. Pirmajā stāvā bija velvju telpas, bet otrajā stāvā atradās telpas ar sienu gleznojumiem aptuveni 600 kvadrātmetru platībā. Īpašu vērtību veidoja iluzionistiskie dabas tematikas sienu gleznojumi.
Pirmo reizi muižas galvenā ēka kopā ar parku un saimniecības ēkām tika ņemta valsts aizsardzībā 1964. gadā. Tomēr jau 1984. gadā tās stāvoklis tika novērtēts kā neapmierinošs. Valsts Kultūras pieminekļu projektēšanas institūts izdeva rīkojumu par ēkas sakārtošanu, norādot, ka tā ir atvērta stihijām un vandaļiem, jumts tek, pārsegumi daļēji sabrukuši, bet iekštelpas cietušas no mitruma.
-
gadu sākumā piemineklis tika pilnībā sabojāts patvaļīgu būvdarbu laikā, kad tika iznīcināti vērtīgie sienu gleznojumi.
-
gadā Jārvas pagasta pārvalde kopā ar jaunā īpašnieka pārstāvi iesniedza Senlietu aizsardzības departamentā kopīgu lūgumu par galvenās ēkas statusa atcelšanu. Pagājušajā gadā departaments veica izvērtējumu, un šī gada martā ekspertu komisija secināja, ka valsts aizsardzības saglabāšana vairs nav pamatota.
Starp iemesliem departaments norādīja, ka starp daudziem līdzīgiem objektiem valsts prioritāri aizsargā labāk saglabājušās ēkas ar kopēju vērtību. Norra muižas ārējais izskats zaudējis sākotnējo detaļu, bet izmaiņas fasādē un interjerā vairs neatspoguļo oriģinālo dizainu. Tika iznīcinātas unikālās krāsnis ar kamīniem, gleznojumi ar antīkām figūrām, ornaments, kāpnes, durvis, logi un konstruktīvie elementi. No muižas saglabājies tikai sākotnējais ēkas izmērs un logu izvietojums.
Lēmumu atcelt aizsardzības statusu atbalsta gan Jārvas pagasts, gan objekta īpašnieks. Pagasts augstu vērtē galveno ēku un muižas parku kā ainavisku objektu, tāpēc nākotnē būs jāievēro saistības to saglabāt kā vietējas nozīmes objektu. Tajā pašā laikā parka valsts aizsardzības zona un aizsargjosla paliek spēkā.
Kopš 2023. gada Norra muiža pieder organizācijai Contriber, un tās teritorijā darbojas pašizaugsmes mācību centrs.
