Jaunais Arhitektūras likums: cīņa starp kvalitāti un birokrātiju būvniecībā
Valdība šonedēļ apstiprinājusi Arhitektūras likumprojektu, kas maina spēku samēru būvniecības nozarē — arhitekti to sveic kā rīku pret zemas kvalitātes apbūvi, bet attīstītāji brīdina par papildu birokrātiju un dārgāku būvniecību.
Latvijas valdība šajā nedēļā ir devusi zaļo gaismu jaunam Arhitektūras likumprojektam, kas var būtiski mainīt spēku samērus valsts būvniecības nozarē. Likumprojekts izraisījis pretrunīgas reakcijas — arhitektu profesija to uztver kā svarīgu soli, savukārt nekustamā īpašuma attīstītāji pauž bažas par iespējamām negatīvām sekām.
Arhitektu skatījums
Arhitektiem jaunais regulējums ir gaidīts instruments cīņā pret to, ko viņi dēvē par bezgaumīgu "ātro būvniecību". Nozares pārstāvji ilgstoši ir kritizējuši zemas kvalitātes būves, tostarp vienkāršotus angārveida objektus, kas, viņuprāt, bojā pilsētvidi un neatbilst Latvijas būvkultūras tradīcijām, kuru vēsturē iekļaujas arī jūgendstila mantojums.
Attīstītāju bažas
Nekustamā īpašuma attīstītāji savukārt brīdina, ka jaunais likums var radīt papildu birokrātiskus šķēršļus un celt būvniecības izmaksas. Viņu ieskatā stingrāks regulējums varētu palēnināt nozares attīstības tempu, kas ilgtermiņā atsauktos uz visu būvniecības tirgu.
Kopīgais mērķis
Neraugoties uz atšķirīgajiem viedokļiem, abas puses — gan arhitekti, gan attīstītāji — ir vienisprātis vienā jautājumā: nepieciešams ierobežot tā saukto "pašpasludināto arhitektu" darbību. Šo personu, kas praktizē arhitektūras jomā bez atbilstošas kvalifikācijas vai sertifikācijas, tirgus daļa tiek lēsta miljonos eiro — summā ar deviņām nullēm.
Likumprojekts tagad dosies tālāk likumdošanas procesā, un tā galīgā ietekme uz Latvijas būvniecības nozari un pilsētvides kvalitāti kļūs skaidra tikai pēc tā pieņemšanas un ieviešanas praksē.
