Jaunais Kapsētu likums maina apsaimniekošanas kārtību, taču digitalizācija kavējas naudas trūkuma dēļ

Šā gada 29. aprīlī visā Latvijā stājās spēkā jauns Kapsētu likums, kas pirmo reizi vieno kapsētu izveides, paplašināšanas, apsaimniekošanas un slēgšanas prasības, kā arī nosaka kārtību kapavietu piešķiršanai, tostarp iespēju rezervēt blakus esošu vietu. Likums paredz arī elektronisku kapsētu uzskaiti, lai informācija par apbedījumiem būtu pārskatāma.

Digitalizācija kavējas finansējuma trūkuma dēļ

Valkas novadā ar sistēmas "Cemety" palīdzību pagaidām digitalizēta tikai Ērģemes kapsēta. Pēc apsaimniekošanas nodaļas vadītāja Viktora Bavina teiktā, pārējo četru kapsētu digitalizācijai nepieciešami vismaz 21 tūkstotis eiro, papildus vēl gandrīz divi tūkstoši eiro gadā uzturēšanai — šādas naudas pašvaldības budžetā nav, un piemērotu projektu finansējuma piesaistei līdz šim nav izdevies atrast.

Smiltenes novadā process norit raitāk — digitalizētas jau vairākas kapsētas, un tiek plānota arī Raunas kapsētas digitalizācija, iespējams, izmantojot LEADER projekta finansējumu.

Termiņi un citi izaicinājumi

"Cemety" dibinātājs Miks Blate skaidro, ka pašvaldībām elektronisks apbedījumu reģistrs jāizveido līdz 2030. gada aprīlim, bet dati, kas uzkrāti pirms likuma, jāsakārto līdz 2033. gadam. Viņaprāt, šāds termiņš ir samērīgs, jo ļauj izvairīties no strauja speciālistu un izmaksu pieauguma.

Valkas novadā jau otro gadu darbojas Kapavietu komisija, kas šomēnes sāk aktēt nekoptās kapavietas. Apsaimniekotāji arī norāda uz atkritumu šķirošanas problēmām kapsētu teritorijā, kur apmeklētāji bieži nešķiro sadzīves un kompostējamos atkritumus.

Vienlaikus likums paredz, ka pašvaldības turpmāk drīkst uzturēt tikai tās kapsētas, kas tām oficiāli pieder — tāpēc vairākas draudžu kapsētas, tostarp Raunas kapsēta Smiltenes novadā, tiek pakāpeniski nodotas pašvaldības apsaimniekošanā.